'Cehs.lv': Ir grūti ienākt Latvijā bez kājām. Kāpēc mums var noderēt kājnieku mīnas

"Kur paliek vate – viens, div', trīs? Orks aiziet stāvus debesīs!" nedaudz palabotu "Autobusa debesīs" dziesmiņu dungoja virsseržants Kristaps Āls, lasot ņemti par Latvijas dalību Otavas konvencijā. Mīnēt vai nemīnēt, tāds ir jautājums. Šajā jautājumā vienprātības gaisotnes nav pat ierasti tik saliedētās triecienbrigādes "Cehs.lv" ģenerālštāba telpās – tik ļoti polarizējošs tas ir.

Ir racionāli un labi saprotami gan argumenti par, gan argumenti pret izstāšanos no Otavas konvencijas. Taču pa vidu šeit lavierēt nesanāks – jānokrīt vienā vai otrā pusē žogam.

Lai argumentu boksa mačs interesantāks, sitīsim pamīšus – vispirms pret izstāšanos, tad par. Tad pret, tad par.

Tie, kas ir pret izstāšanos, atgādinās – fakts, ka konvenciju parakstījušas un ratificējušas 164 valstis, šo to pasaka. Vēl jo vairāk – kuras ir šīs valstis. No daudzām tā dēvētajām trešās pasaules valstīm, kurās pēc konfliktiem novārtā atstāti un aizmirsti mīnu lauki aizvien ik pa laikam paņem kādu dzīvību, līdz pat valstīm, kuras uzskatām par "civilizētās pasaules" etalonu – Kanāda, Austrālija un faktiski visas Eiropas valstis. Ja neskaita Armēniju, Azerbaidžānu un Izraēlu. Atruna: šeit mēs izmantojām uzticamo "Eirovīzijas" klasifikatoru – ja valsts piedalās "Eirovīzijā", tā ir Eiropā. Jā, saskaņā ar šo klasifikatoru Baltkrievija un krievija vairs nav Eiropā. Uz neredzēšanos, bomži! Rau, krievijas nav arī Otavas konvencijas dalībvalstu sarakstā. Un mēs taču negribam būt vienā čupiņā ar 21. gadsimta brutālāko agresoru.

Bet, hei, kas tad tas? Šo konvenciju nav parakstījušas arī ASV – Latvijas stratēģiskais partneris, stiprākais NATO pīlārs un