Foto: AFP/Scanpix / LETA

Mums netālā Polija, Eiropas Savienības lielvalsts ar 38 miljoniem iedzīvotāju, aizvadītajā nedēļā piedzīvoja vēl nebijušu situāciju. Pašā prezidenta vēlēšanu priekšvakarā tur nebija skaidrības, vai tās patiešām notiks un, galu galā, balsošanas iecirkņu durvis tika aizslēgtas.

Politologi sākuši lauzt šķēpus par to, cik likumīga ir vēlēšanu atcelšana, nosliecoties uz to, ka interpretācijas dažādības novēršanai valdībai bija jāizsludina dabas katastrofa. Valdošā labējā partija "Likums un taisnīgums" (Prawo i Sprawiedliwość, PiS) atteicās darīt to, skaidrojot, ka Polijā koronavīrusa draudi nav tik nopietni. Partija arī ir lēsusi, ka gadījumā, ja dabas katastrofa tiktu izziņota, Polijā esošās daudznacionālās korporācijas pieprasītu milzīgas summas kompensācijās, kuras valstij būtu grūti samaksāt. Parādījušies arī paziņojumi, ka par prezidenta vēlēšanu tiesību liegšanu konstitūcijā noteiktajā termiņā valsts augstākajām amatpersonām varētu draudēt kriminālatbildība.

Tagad priekšvēlēšanu spēle ir atsākusies. Kandidātiem ir jāreģistrējas no jauna, taču šķiet, ka viņu vārdi sarakstos paliks iepriekšējie. Kaut vai tāpēc, ka jauniem kandidātiem nepietiktu laika savākt nepieciešamo parakstu skaitu – 100 000. Opozīcija neslēpj bažas, ka valsts ierobežotas funkcionēšanas apstākļos vēlēšanas varētu nebūt pilnīgi brīvas un godīgas. Tā pievērš uzmanību pozīcijas centieniem sarīkot vēlēšanas iespējami ātri, un apgalvo, ka šo nostāju nosaka PiS centieni panākt tās sabiedrotā, pašreizējā prezidenta Andžeja Dudas atkalievēlēšanu. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!