Latvijā jaunus auto pērk visknapāk Baltijā; vidējais auto vecums – 15 gadi  (1)

2022. gadā Latvijā reģistrēti 16 743 jauni pasažieru automobiļi, savukārt Lietuvā – 25 538 auto jeb aptuveni pusotru reizi vairāk. Igaunijā, neraugoties uz vismazāko iedzīvotāju skaitu Baltijas valstu vidū, pagājušogad reģistrēta 21 571 jauna pasažieru automašīna.

Attīstības tendences ziņā Latvija ir bijusi vienīgā starp Baltijas valstīm ar jaunu auto tirdzniecības apjomu pieaugumu (+16,7%), savukārt Lietuvā (-18,8%) un Igaunijā (-3,4%) apjomi kritās.

Pētījums veikts laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam, un tas uzrāda, ka atsevišķos mēnešos Lietuvā pārdots pat četrkārt vairāk jaunu auto nekā Latvijā. Piemēram, 2020. gada septembrī Lietuvā reģistrētas 4682 jaunas pasažieru automašīnas, bet tajā pašā laikā Latvijā – 1229. Lai gan arī jāatzīmē, ka laikā līdz 2021. gada vidum Lietuvā lielu daļu jaunreģistrēto atsevišķu marku automašīnu tika re-eksportētas.

Vispopulārākais zīmols 2022. gadā Latvijā jaunu pārdoto auto vidū bija "Toyota" –17,9% no visiem jauniem auto bija tieši šī zīmola ražojumi, otrajā vietā atstājot "Volkswagen" ar 13,4% un "Škoda" ar 11,3% pārdotu auto. "Toyota" bija populārākā jaunu auto izvēle arī Lietuvā, Igaunijā un arī Somijā.

Kopumā Eiropas Savienībā 2022. gadā pārdoti 9,3 miljoni jaunu pasažieru automašīnu, un tas ir zemākais apjoms kopš 1993. gada. 2022. gadā Eiropā pārdoti par 4,6% auto mazāk nekā 2021.gadā, tomēr autoindustrija gada otrajā pusē uzrādīja tendenci ar pieaugumu, jo katrā gada mēnesī tika pārdoti vairāk automobiļu nekā šajā pašā mēnesī pirms gada.

"OP Bank" analītiķi norāda, ka kopējais pasažieru autoparks Eiropā turpina novecot: ja 2017. gadā pasažieru auto vidējais vecums bija 10,5 gadi, tad 2021. gadā – jau 12 gadi.

Latvijā, Lietuvā, Īrijā, kā arī Spānijā un Portugālē vispopulārākie ir automobiļi ar dīzeļdzinējiem: šajās valstīs dīzeļauto ir vairāk nekā puse. Savukārt Grieķijā, Nīderlandē un Kiprā ļoti populāri ir auto ar benzīna dzinējiem, tur šādu auto ir vairāk nekā 75%.

Savukārt elektroauto vislielāko popularitāti guvuši Norvēģijā, tur 16,2% no mašīnām ir elektroauto, bet vēl 4,9% – auto ar hibrīda dzinējiem.

Šī gada sākumā 65,8% no Latvijā reģistrētajiem auto ir ar dīzeļdzinējiem, savukārt elektroauto īpatsvars joprojām nepārsniedz 0,5%. Vidējais vieglā auto vecums Latvijā ir 15 gadi, liecina CSDD dati.

Kopumā pasaulē 2022. gadā reģistrēti 66,2 miljoni jaunu automašīnu, un šis apjoms faktiski nav mainījies salīdzinājumā ar 2021. gadu. Ziemeļamerikā jaunu auto reģistrācijas apjoms pazeminājies par 8,7%, taču to pilnībā kompensē pieprasījuma pieaugums pēc jauniem auto Indijā (+23,1%) un Ķīnā (+7,6%).

Lielāko kritumu autoindustrija piedzīvoja 2020. gadā, sastopoties ar globālu elektrisko pusvadītāju materiālu trūkumu, kad saražoto transportlīdzekļu apjoms samazinājās par gandrīz piektdaļu.

Analītiķi norāda, ka visstraujākais auto ražošanas apjomu kritums pērn bija vērojams abās karā iesaistītajās valstīs: Krievijas autoindustrija cieta samazinājumu par 67%, bet Ukrainas – par 80%.

Iezīmējot svaigākās tendences, 2023. gadā kopumā novērojama pozitīva attīstība auto tirdzniecībā Eiropas Savienībā: periodā no janvāra līdz augustam novērots pieaugums par 17,9% auto tirdzniecības apjomos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Kā arī svarīgi pieminēt, ka visos mēnešos rezultāti uzrādījuši pieaugumu pret attiecīgo mēnesi 2022. gadā.

Tomēr tirdzniecības rezultāti vēl joprojām atpaliek vairāk nekā par 20% no pirms pandēmijas līmeņiem jeb 2019. gada.

Augoša tendence Eiropā kopumā novērota arī elektriskā dzinēja tipa automašīnu pieprasījumam, kas 2023. gada augustā veidoja jau 20% no reģistrētajām automašīnām, ierindojoties trešajā vietā. Vislielākais pieprasījums joprojām ir benzīna dzinējiem (38,7%) un hibrīda piedziņas (24%) automašīnām.

Baltijas līmenī arī šogad līdz šim novērota pozitīva attīstība. Latvijā novērots straujākais jaunu auto tirdzniecības apjoma kāpums par 18,6%, salīdzinot ar attiecīgo pērnā gada periodu. Savukārt Igaunijā novērots pieaugums par 9,4% un Lietuvā par 4,5%.