Izvērtējot 2011.gada janvārī dabas stihijas radītās energokrīzes cēloņus, Ekonomikas ministrija pēc gada ir sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, paredzot iespēju nocirst atsevišķi augošus kokus, kuri aug elektrotīklu aizsargjoslās un apdraud elektrolīnijas. Tāpat kokus varēs nocirst ārkārtas situāciju gadījumā.
EM sagatavotos grozījumus Aizsargjoslu likumā otrdien atbalstīja valdība, par tiem vēl jālemj Saeimai, informēja EM.
Ņemot vērā, ka tieši mežos koku krišana pērn radījusi nozīmīgāko kaitējumu un turpmāk var radīt līdzīgas situācijas, likumprojektā plānots noteikt, ka meža teritorijās aizsargjoslas platums būs 30 metri uz katru pusi abpus līnijai visu spriegumu līnijām.
Likumprojekts nosaka arī elektrolīniju trašu platumu gaisvadu elektrolīnijām, kuru spriegums nepārsniedz 0,4 kilovoltus, - piecus metrus platā joslā; ar spriegumu no 6 līdz 20 kilovoltiem, - 13 metru platā joslā; ar spriegumu 110 kilovoltu, - 26 metrus platā joslā; bet ar spriegumu 330 kilovoltu, - 54 metrus platā joslā. Elektrolīniju trases platums kabeļlīnijām - trīs metrus platā joslā.
Lai mazinātu dabas stihiju radīto energokrīzes riskus, plānots pakāpeniski nomainīt gaisvadu līnijas pret zemē ierīkotām kabeļu līnijām, norāda EM.
Likumprojekts paredz, ka mēnesi pirms plānveida apdraudošo koku ciršanas uzsākšanas objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un paziņo Valsts meža dienestam.
Likumprojektā paredzēts definēt kokus, kas jau apdraud elektrolīnijas darbību (tie jau ir norādīti Meža likumā) un potenciāli apdraudošus kokus, kuru izciršana tiek novērtēta un veikta plānveidīgi, saskaņojot to ciršanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus, likumprojekts paredz, ka uz šajā likumā noteikto elektrolīniju trašu ierīkošanu un trases platuma izmaiņām neattiecas Meža likumā noteiktā ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītā kompensācija, jo netiek skartas plašas meža platības, bet gan atsevišķi koki.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra sākusi četrus kriminālprocesus par nolaidību "Latvenergo" mietasfirmā "Sadales tīkls" saistībā ar 2010. gada decembrī un 2011.gada janvārī sniega un apledojuma radīto postījumu dēļ izsludināto "energokrīzi". Prokuratūra norāda, ka, savlaicīgi izzāģējot kokus pie elektropārvades līnijām, varēja izvairīties no lieliem zaudējumiem un ārkārtas situācijas.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumam, uzņēmuma – elektrisko tīklu gaisvadu līniju valdītāja - amatpersonu pienākums bija rūpēties par to, lai tiktu izcirsti koki un zari aizsargjoslā, kā arī ārpus aizsargjoslas, ja tie var apdraudēt vadus. Ja šis ar likumu uzliktais pienākums būtu pienācīgi pildīts, personām – gan juridiskām, gan fiziskām - nebūtu nodarīti zaudējumi, nebūtu bijusi nepieciešamība izsludināt ārkārtas situāciju, norāda prokuratūra.
2010.gadā ap Ziemassvētkiem sniega un elektrības vadu apledojuma dēļ lielā daļā Latvijas, bet jo īpaši Latgalē radās problēmas ar elektroapgādi – bez elektrības palika vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību. Vairākās Latgales vietās cilvēki bez elektrības bija vairākas nedēļas, jo elektrolīnijas bija pilnībā izpostījuši ledus un sniega svara nolauztie koki, bet dziļā sniega un piemērotas tehnikas trūkums neļāva AS "Latvenergo" montieriem raiti veikt remontdarbus.
Tikai 2011.gada 6.janvārī valdība izsludināja ārkārtējo situāciju 40 novados galvenokārt Latvijas austrumos, kas ļāva dabas stihijas seku novēršanā iesaistīt armiju, Iekšlietu dienestu spēkus un privātos uzņēmumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
