Eiropas Savienības ekonomika atgūstas no pandēmijas recesijas ātrāk, nekā gaidīts, un vakcinācijas kampaņām progresējot un sākot atcelt ierobežojumus, pavasarī atsākās un vasarā turpinājās izaugsme, kam pamatā bija ekonomikas atkalatvēršana, teikts jaunākajā Eiropas Komisijas 2021. gada rudens ekonomikas prognožu apskatā.
Neraugoties uz pieaugošām grūtībām, tiek prognozēts, ka ES ekonomika prognozes periodā turpinās paplašināties, sasniedzot izaugsmes tempu 5 %, 4,3 % un 2,5 % apmērā attiecīgi 2021., 2022. un 2023. gadā. Tiek prognozēts, ka eirozonas izaugsmes rādītāji būs identiski ES izaugsmes rādītājiem 2021. un 2022. gadā, bet 2023. gadā sasniegs 2,4 %. Šī perspektīva lielā mērā ir atkarīga no diviem faktoriem: Covid-19 pandēmijas attīstības un tempa, kādā piedāvājums pēc ekonomikas atkalatvēršanas pielāgosies straujajām tendenču maiņām pieprasījuma jomā.
"Eiropas Komisija prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4.7%, kas ir nedaudz zem Eiropas Savienības (ES) vidējā izaugsmes rādītāja – 5,0%. Nākošgad ekonomikas pieaugums Latvijā tiek prognozēts 5,0% apmērā, pārsniedzot ES vidējo izaugsmi – 4,3%. Ekonomikas izaugsmi gan Latvijā, gan ES kopumā veicina apjomīgas investīcijas ekonomikas atveseļošanā," saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis.
Kā riska faktorus ES ekonomikas izaugsmei viņš min piegādes ķēžu pārrāvumus un straujo enerģijas cenu pieaugumu. Latvijā papildus riskus rada fakts, ka vakcinācijas aptvere joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējā rādītāja. Attiecīgi, Latvijā pandēmijas ierobežošanai ir nepieciešams noteikt striktākus pasākumus nekā citās ES valstīs. Tas, savukārt, negatīvi ietekmē ekonomiku un palielina budžeta deficītu – gan saistībā ar zemākiem nodokļu ieņēmumiem, gan papildus ekonomikas un sociālā atbalsta pasākumiem.
Sagaidāms, ka Latvijas budžeta deficīts šogad sasniegs 9,5% no IKP, kas ir ievērojami virs ES vidējā līmeņa – 6,6% no IKP. Līdz ar to ir būtiski, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu mērķēti un ierobežoti laikā, neradot pastāvīgu slogu uz valsts finansēm turpmākajos gados," saka Dombrovskis.
Rudens ekonomikas prognoze balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 19. oktobrī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem datiem, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 25. oktobrim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par jaunu politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta. Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā. Eiropas Komisijas 2022. gada ziemas ekonomikas prognozē tiks atjauninātas IKP un inflācijas prognozes, un paredzams, ka tā tiks iesniegta 2022. gada februārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
