Foto: DELFI

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs.

Patērētāja kreditēšanas līgumu nebūs iespējams noslēgt no plkst. 23:00 līdz 07:00.

Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25% dienā no kredīta pamatsummas. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, iepriekš skaidroja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Ierobežojumus 0,25% apmērā nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.

Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.

Saeima negaidīti atbalstīja arī priekšlikumu par to, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Atbildīgā komisija to iepriekš noraidīja.

Priekšlikumu iesniedza deputāts Andris Bērziņš (ZZS) un deputāts Jānis Tutins (S).

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kapacitāte šajā jomā ir ļoti maza, skaidroja Bērziņš (ZZS), uzsverot – ja Saeimas vēlas nodot kontroli pār ātro kredītu izsniedzējiem FKTK, to ir iespējams izdarīt, atbrīvojot EM un PTAC kapacitāti citiem darbiem.

"Nekas nenotiks, ja FKTK veiks šo funkciju," sacīja Bērziņš. 

Pēc deputāta Kārļa Šadurska (V) teiktā, šādi kreditētāji neatbilst gan FKTK kompetencei.

"Priekšlikums idejiski ir atbalstāms, bet sistēmiski tas nav pareizs," viņš atzina, skaidrojot, ka FKTK bankas uzrauga piesaistīto klientu līdzekļu dēļ. Tā kā nebanku kreditētāji nepiesaista klientu depozītus, bet tikai izsniedz kredītus, tas neatbilstot FKTK specifikai.

FKTK atbild par noguldītāju līdzekļiem, kontrolējot banku likviditāti un kapitāla pietiekamību. "Ja ātrais kreditētājs nonāk kapitāla nepietiekamības situācijā un gatavojas bankrotēt – saulainu taciņu! Tur nav neviena noguldītāja, kas būtu jāaizstāv," sacīja Šadurskis.

Savukārt deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka, iespējams, jāveido jauna institūcija ātro kredītu uzraudzībai, ja reiz tā ir tik liela problēma.

Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka ātro kreditētāju peļņa galvenokārt veidojas no kredītu termiņu pagarināšanas. "Man gribētos tiem sportistiem, kas tagad televīzijā aktīvi aizstāv ātro kredītus, pajautāt, vai viņi zina, ka tas miljons, kas ir ziedots sportam, ir 30 tūkstošiem cilvēku Latvijā drusku dzīvi sabojājis," teica Seržants.

"Par" ātro kredītu izsniedzēju nodošanu FKTK pārraudzībā balsoja 50 deputāti, pret bija 23, bet astoņi tautas kalpi atturējās.

"Paredzams, ka līdz ar šīm izmaiņām nebūs iespējama situācija, kad parādsaistības astronomiski izaug no 100 līdz 1000 eiro un cilvēki tiek ierauti tā saucamo ātro kredītu parādu verdzībā," iepriekš minēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas  vadītājs Romāns Naudiņš (NA).

Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.

Saistībā ar ātrajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī neatrisināmu kopējo parādu slogu, min EM.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!