Otrdien, 11. jūlijā, valdība noslēgusi darbu pie nodokļu reformas, izskatot kopumā 11 likumprojektus.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) apstiprināja, ka jau šovakar visi ar nodokļu reformu saistīties likumprojekti "aizceļos" uz Saeimu. Premjers prognozēja, ka Saeimā aizķeršanās nebūs, bet plašas debates gan gaidāmas, tostarp, par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumprojektu, par kuru iepriekš asi iebilda nevalstiskās organizācijas.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paredzēja, ka Saeimā būs plašas diskusijas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Viņa piebilda, ka līdz ar vērienīgās reformas izstrādi ielikti iedīgļi veselības apdrošināšanas modelim, kurš jāizstrādā līdz rudenim.

Ministru kabinets otrdien izskatīja sešus ar nodokļu reformu saistītus likumprojektus. Tie visi guva ministru atbalstu.

Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" paredzēts jau no nākamā gada ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvo likmi, paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu un paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" paredzēts palielināt akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, alkoholam un tabakas izstrādājumiem.

Savukārt grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz vērienīgas izmaiņas, kas 2018. gadā skars gan saimnieciskās darbības veicējus, gan autoratlīdzības saņēmējus, gan citas personas, par kurām tiek maksāti darbaspēka nodokļi speciālajos režīmos. Par izmaiņām vairāk var lasīt šeit.

Tāpat valdība skatīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. Tie paredz UIN reformu, ieviešot 0% reinvestētajai peļņai, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.

Tikmēr grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 40 000 eiro apmērā.

Valdība otrdien arī vienojās par solidaritātes nodokļa transformēšanu. Ministri lēma solidaritātes nodokli nevis atcelt, bet transformēt, novirzot to sociālajai apdrošināšanai un veselības aprūpes finansēšanai.

Vēstīts, ka pirms nedēļas valdība vienojās par nodokļu reformas kompensējošajiem pasākumiem. MK lēma būvmateriālu, metālizstrādājumu un sadzīves tehnikas piegādēm piemērot reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kārtību un par 30% paaugstināt nodokļa likmes azartspēļu automātiem un galda spēlēm.

Plānots, ka jau ceturtdien, 13. jūlijā, ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus sāks skatīt Saeima.

Ziņots, ka darbaspēka nodokļu un UIN reformu nākamgad valsts budžetā plānots kompensēt ar dažādiem pasākumiem 292,3 miljonu eiro apmērā, tostarp 88,9 miljoni eiro tiks gūti, palielinot dažādus nodokļus, liecina Finanšu ministrijas aprēķini.

Lielākos papildu līdzekļus 2018. gadā plānots gūt, palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem – 28,9 miljonus eiro. Palielinot akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, budžetā papildus tiks gūti 10,4 miljoni eiro, bet IIN nodokļa attaisnoto izdevumu ierobežošana radīs papildu 9,4 miljonus eiro ik gadu turpmākos trīs gadus.

Vēl 8,3 miljonus eiro plānots gūt, palielinot azartspēļu nodokļa likmi spēļu automātiem un galdiem par 30%.

Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu vidū lielākā ietekme sagaidāma no reversā PVN paplašināšanas – atļaujot šo kārtību izmantot arī būvmateriālu, sadzīves tehnikas un metālizstrādājumu nozarē, budžetā turpmākos trīs gadus plānots gūt papildu 61,8 miljonus eiro ik gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!