Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Eiropas Komisija (EK) parādījusi "dzelteno kartīti" Latvijai attiecībā uz budžeta deficītu, bet tas nenozīmē, ka iestājas kaut kādas sankciju procedūras vai Latvijai ir kaut kas jāpārstrādā, sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot EK pausto, ka Latvijas budžeta izdevumu pieaugums ir lielāks par EK rekomendēto.

Finanšu ministrs skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir trīs valstu grupas - tās, kas pilnībā atbilst EK budžeta rekomendācijām, daļēji atbilst un neatbilst. Ašeradens nav priecīgs, ka esam nonākuši otrajā grupā, un pēc EK algoritmiem Latvijai 2024.gadā ir 3% budžeta deficīts.

Latvija kā eirozonas dalībnieks ir stingri turējusies pie fiskālās disciplīnas, tas mums ļauj labi manevrēt daudzos jautājumos, kas, piemēram, saistīti ar Eiropas fondiem, un Latvija spējusi iegūt elastību attiecībās ar EK," sacīja Ašeradens.

"Neesmu priecīgs, bet drošības situācija šobrīd ir tāda, uz kuru ir adekvāti jāreaģē. Tā ir "dzeltenā kartīte", ko esam saņēmuši no EK, bet tas nenozīmē, ka mums iestājas kaut kādas sankciju procedūras vai mums ir kaut kas jāpārstrādā. Tas ir brīdinājums, ka esam sasnieguši robežu, un arī politisks brīdinājums, ka Saeimā budžeta otrajā lasījumā iespēju pēc papildu finansējuma vairs nebūs," uzsvēra Ašeradens.

Ministrs informēja, ka arī ar EK kolēģiem pārrunāti šie budžeta jautājumi. Par drošības izdevumiem, infrastruktūras nepieciešamību viņi piekrīt, bet ir aicinājuši būt uzmanīgiem ar izdevumiem, kas budžetā iestrādāti kā atbalsts elektroenerģijas pārvades sistēmas cenu pieaugumam. Viņi aicināja to vēlreiz valdībā pārvērtēt.

Tāpat finanšu ministrs norādīja, ka EK mēģina panākt, lai ātrāk tiekam vaļā ārā no Eiropas Centrālās bankas procentlikmju celšanas perioda un valstu fiskālā politika tiek sinhronizēta ar monetāro politiku.

"Nevajadzētu būt tā, ka monetārā politika dzesē ekonomiku, bet fiskālā politika met krāsnī vēl iekšā malku. No EK puses atbalstāma ir drošības stiprināšana, bet ne papildu atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai vai kādas subsīdijas. Inflācija nākamgad ir prognozēta 2,2%, un mēs ar to beidzam subsīdiju procesu," teica Ašeradens.

Viņaprāt, lielākās vētras ir aiz muguras un straujie energošoki ir garām. Eiropa ir pierādījusi fantastisku spēju pielāgoties apstākļiem. Latvijai šobrīd vajadzētu tikt skaidrībā ar tīkla efektivitāti un vēl daudzas lietas ir darāmas, skaidroja Ašeradens. Tāpat aizvien vairāk tīklā ieplūst zaļā enerģija. Ministrs nepieļāva, ka "valdība varētu mesties iekšā vēl kādā subsīdiju riņķī".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!