Baltijā, kas pērn inflācijas kāpuma sekas izjuta salīdzinoši asi, kā uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, zemākais punkts varētu būt jau sasniegts un situācija kopumā varētu sākt uzlaboties. Piedevām pārmaiņas pēc skats uz Latvijas izaugsmi ir pozitīvāks nekā Igaunijā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas pērn pieredzēja salīdzinoši strauju inflācijas pieaugumu, kas ievērojami "iesita" iedzīvotāju maciņiem. Cieta arī uzņēmēji, kuriem bija jābalansē darbinieku prasība pēc augstāka atalgojuma ar pārējo izmaksu pieaugumu. 

Finanšu ministrija paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2023. gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5% un līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3%.

Tomēr, kā norāda SEB eksperts, esam uz atveseļošanās ceļa.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!