Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli atbalstīja pretrunīgi vērtēto ierosinājumu izmantot Eiropas Savienības (ES) krīzes fonda līdzekļus, lai segtu Grieķijas īstermiņa finanšu vajadzības.
EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka šāds lēmums ir pieņemts.
"Tā kā nav labāka risinājuma, EK ir ierosinājusi [ES] Padomei piešķirt īstermiņa ārkārtas palīdzību Grieķijai no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM)", mikroemuāru vietnē "Twitter" trešdien rakstīja Dombrovskis.
Gaidot, kamēr sāksies nākamā starptautiskā aizdevuma programma, par kuru vienošanās panākta pirmdien, Grieķijai ir nepieciešama nauda vairākiem tūlītējiem maksājumiem, tostarp 4,2 miljardu eiro atmaksai Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas jāveic pirmdien.
Tomēr Lielbritānija, kas nav iestājusies vienotās valūtas zonā, jau ir solījusi pretoties centieniem izmantot EFSM, kas ir ārkārtas līdzekļu fonds, uzsverot, ka palīdzība Grieķijai ir jāsniedz no 19 valstu veidotās eiro zonas, nevis visu 28 ES dalībvalstu kopīgiem līdzekļiem.
ES amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, sacīja, ka Žana Kloda Junkera vadītā EK ir "sagatavojusi šos ierosinājumus un iesniegusi tos [ES] Padomei", kurā apvienojas visu 28 ES dalībvalstu līderi.
Tas ir "gadījumam, ja neatradīsim citu risinājumu" Grieķijas finansēšanai līdz augusta vidum, sacīja viena no amatpersonām.
Īstermiņa pagaidu aizdevums būtu septiņi miljardi eiro, un ideālā variantā tas būtu nepieciešams vien četrām nedēļām, līdz sākas jaunā Grieķijas glābšanas aizdevuma programma, paskaidroja amatpersonas.
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns otrdien noraidīja jebkādus mēģinājumus izmantot fondu.
Tomēr sarežģītie noteikumi par balsošanu ES nozīmē, ka jebkādu lēmumu par fonda izmantojumu pieņemšanai ir nepieciešams vienkāršs vairākums un Lielbritānija šajā jautājumā nevar izmantot veto tiesības. Lai bloķētu fonda izmantojumu, Lielbritānijai ir jāpārliecina citas ES dalībvalstis balsot pret.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible savukārt pauda šaubas par "ne pārāk konstruktīvo" EK plānu.
EK apsver veidus, kā "sniegt apliecinājumu" ES dalībvalstīm, kas nav eiro zonā, cita starpā arī ķīlas iespējas, lai garantētu, ka no ES budžeta piešķirtā nauda tiks atgūta, atklāja diplomāti ES struktūrās, kas vēlējās palikt anonīmi.
Arī Dombrovskis "Twitter" apliecināja, ka "EFSM nav viegls risinājums. Mēs strādājam, lai reaģētu uz ārpus eiro zonas esošo dalībvalstu bažām, lai tām būtu pietiekami garantiju pret jebkādām negatīvām finanšu sekām".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
