Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ja Eiropa vēlas saglabāt konkurētspēju pasaulē, tai jāturpina zaļā pārkārtošanās. Jaunās tehnoloģijas un zaļā enerģija ne tikai nāk par labu videi – tai ir arī reāls ekonomisks pamatojums. Tomēr, lai pārkārtošanās būtu sekmīga, tai jābūt taisnīgai un iekļaujošai.

Klimata pārmaiņas kļūst arvien straujākas. Vairs nav atlicis daudz laika, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 C. Mēs varam vai nu savu pilnvaru ietvaros pildīt savu pienākumu, vai ciest bezdarbības radītās smagās sekas.

Politikas veidotājiem, uzņēmumu vadītājiem un pilsoniskajai sabiedrībai gatavojoties COP28 klimata sarunām, kas notiks nākamnedēļ Dubaijā, jau gandrīz droši zināms, ka 2023. gads būs karstākais vēsturē. Ekstrēmi savvaļas ugunsgrēki, sausuma periodi un plūdi visā pasaulē nesuši līdzi lielus cilvēku upurus un ekonomiskos zaudējumus.

Eiropas Centrālās bankas veiktā analīze parāda – jo ilgāk mēs kavēsimies ar emisiju samazināšanu un pāreju uz zaļāku ekonomiku, jo lielākas būs izmaksas. Un Eiropas Investīciju bankas 2023. gada ieguldījumu apsekojums liecina, ka divi no trim Eiropas uzņēmumiem jau tagad saskaras ar klimata pārmaiņu radītiem kaitējumiem un zaudējumiem.

Vienlaikus mainās veids, kā mēs darbinām savu tautsaimniecību, un strauji norisinās enerģētikas pārkārtošana. Apvienojot politikas pasākumus, inovācijas, oglekļa emisiju cenas un privāto un valsts finansējumu – tai skaitā Eiropas zaļā kursa ietvaros – paātrinās investīcijas tehnoloģijās, kas palīdzēs mazināt nepārtrauktas fosilā kurināmā izmantošanas un globālās sasilšanas radīto degradāciju.

Kā liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras pasaules enerģētikas pārskats, izdevumi par tīru enerģiju pasaulē ir rekordaugsti. Šādu pāreju uz tīrāku enerģiju motivē ne tikai labā griba – tai ir arī ekonomisks pamatojums. Pašlaik lētāk un ātrāk ir izmantot atjaunojamos energoresursus, nevis veidot jaunu infrastruktūru fosilajam kurināmajam. Pasaulē, kurā valda paaugstināta ģeopolitiskā nenoteiktība, tīrās enerģijas tehnoloģijas palīdz vairot valstu enerģētisko drošību un neatkarību.

Zaļā pārkārtošanās ir svarīga ne tikai mūsu vides aizsardzībai, bet arī mūsu tautsaimniecības aizsardzībai. Nav ekonomiski pamatoti ieguldīt enerģijas avotos, kuri arvien vairāk zaudē konkurētspēju un negūst labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, kas veidos nākotnes energoresursu struktūru. Ja Eiropa nepiedalīsies globālajā enerģētikas revolūcijā, tās konkurētspējai tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums.

Lai izvairītos no šāda iznākuma, Eiropai jāsaglabā skaidrs skatījums, vērienīgi mērķi un apņēmība. Tai jārada stabila un labvēlīga normatīvā vide ar skaidri definētiem stratēģiskajiem mērķiem, kurā privātais kapitāls tiek stingri novirzīts videi nekaitīgām tehnoloģijām. Lai nodrošinātu inovāciju uzplaukumu, jārada arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi visā pasaulē.

Finansējuma instrumenti, piemēram, ES emitētas zaļās obligācijas, palīdzēs finansēt pavērsienus tīro tehnoloģiju jomā, un tie būtu vēl iedarbīgāki, ja pilnībā būtu pabeigta kapitāla tirgu savienības izveide.

Pielāgoti finansēšanas risinājumi vai garantijas, lai mazinātu ar ļoti inovatīviem privātiem ieguldījumiem, piemēram, peldošiem vēja parkiem, zaļo ūdeņradi vai jaunām akumulatoru tehnoloģijām, saistīto risku palīdzēs izvērst infrastruktūru, kas Eiropai nepieciešama, lai sasniegtu neto nulles emisijas. Pasaules līmenī oglekļa emisiju cenas noteikšana nodrošinātu caurredzamību, mudinot patērētājus un ieguldītājus pārorientēties uz ilgtspējīgiem un energoefektīviem produktiem un aktīviem.

Taču Eiropa nevar visu paveikt viena pati – ja arī citi nerīkosies, mūsu centieni cietīs neveiksmi. Tādas iniciatīvas kā Eiropas zaļais kurss būtu jāapvieno ar vērienīgu attīstības politiku, kas palīdzētu jaunattīstības reģioniem ārpus Eiropas ieviest tīras enerģijas avotus. Investīcijas progresīvās Eiropas tehnoloģijās var mainīt un mainīs situāciju.

Strādājot pie mūsu tautsaimniecības pārveides, mums jānodrošina, lai iesaistītos ikviens. Eiropai jācenšas panākt taisnīgu, iekļaujošu un atbilstošu pārkārtošanos. Klimata pārmaiņas un pārkārtošanās politika vissmagāk var skart neaizsargātākos uzņēmumus un mājsaimniecības.

Mums nepieciešami mērķtiecīgi pagaidu fiskālie pasākumi un pārkvalifikācijas iniciatīvas, lai taisnīgi sadalītu pārkārtošanās radīto slogu.

Saskaroties ar ekonomiskām problēmām, klimata politikai pārāk bieži tiek piedēvēta grēkāža loma. Taču bezdarbības sekas būtu daudz ļaunākas.

Atbilde nav mazināt mūsu mērķu vērienīgumu, bet gan pilnībā izmantot mūsu jauninājumu potenciālu, uzlabojot Eiropas tautsaimniecības konkurētspēju un noturību un nodrošinot taisnīgāku un ilgtspējīgāku nākotni ikvienam.

COP28 konference ir iespēja ES un visas pasaules valstīm apliecināt, ka tās ir apņēmušās vadīt cīņu pret klimata pārmaiņām un pamatot šo apņēmību ar konkrētu rīcību. Savu pilnvaru ietvaros mēs piedalīsimies šajos kopīgajos centienos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!