Foto: Midjourney/DELFI
Starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm Rīga izceļas ar apjomīgu topošā biroju fonda apjomu – būvniecībā šobrīd ir vairāk nekā 134 tūkstoši kvadrātmetru. Taču augsto būvniecības izmaksu, finansējuma dārdzības un potenciāli ne pārāk augsto telpu nomas maksas dēļ nekustamā īpašuma attīstītāji pēdējos 12 mēnešos nav sākuši nevienu lielu projektu ar mērķi to iznomāt.

Tāds ir viens no secinājumiem nekustamā īpašuma kompānijas “Colliers” pārskatā “ExCEEding Borders Office”, kurš sniedz ieskatu par biroju jomu Centrāleiropā un Austrumeiropā (CAE).

Priekšiznomāšanas aktivitāte Rīgas tirgū ir uzlabojusies, turklāt daži biroju centri tiek nodoti ekspluatācijā jau ar 70% noslogotību, norāda “Colliers Baltic” partneris un aģentūras vadītājs Ēriks Bergmans. Tomēr impulss slēgt nomas līgumus ir tikai tad, kad ēka ir pabeigta. “Lielākā daļa pieprasījuma nāk no vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas uzlabot savu biroju energoefektivitāti un darbinieku darba apstākļus, taču tirgū trūkst jaunpienācēju, izņemot kopstrādes operatorus, kas šobrīd ir nodrošinājuši atrašanās vietas gandrīz visos ievērojamākajos lielo biroju projektos,” viņš stāsta.

Tā kā lielākā daļa uzņēmumu ir saglabājuši hibrīda darba režīmu, uzņēmumi, kas pārceļas, var atļauties nomāt labākas telpas (galvenokārt jaunajos projektos) par tādām pašām izmaksām, kādas bijušas iepriekš, samazinot platību par aptuveni 20%, kas kompensē nomas maksas pieaugumu.

“Lai esošie biroji saglabātu konkurētspēju, ir jāiegulda energoefektivitātē un kvalitātē; iznomātājiem, kas veic šos uzlabojumus, izdodas atjaunot līgumus, bet tiem, kas to nedara, vai nu jāsamazina nomas likmes, vai arī tie var zaudēt nomniekus, kas izvēlēsies doties uz jaunām ēkām,” skaidro Bergmans.

Nomnieki arvien vairāk priekšroku dod augstākas kvalitātes īpašumiem ar augstāku energoefektivitāti, un pašlaik vairāk nekā 90% no topošajiem birojiem ir jāsaņem BREEAM vai LEED sertifikāti. Līdz ar to vecāku īpašumu īpašniekiem ir jāizvēlas: vai nu samazināt nomas maksas, vai uzlabot ēku kvalitāti.

Galvenie pārskata secinājumi:

  • globāli biroju sektors piedzīvo būtiskas transformāicjas ģeopolitisko pārmaiņu un attālinātā darba izplatības dēļ, tādējādi izaicinot tradicionālo biroju nozari;
  • Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) reģiona tirgus, lai gan atrodas atšķirīgā attīstības posmā, pēdējos desmit gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, taču salīdzinājumā ar Rietumeiropas pilsētām tajā ir mazāk biroju platību uz vienu iedzīvotāju;
  • hibrīda darba modeļu attīstība maina nomnieku vēlmes, veicinot pieprasījuma pieaugumu pēc biroju ēku viedajām tehnoloģiskajām funkcijām;
  • Krievijas un Ukrainas konflikts, pandēmijas ilgstošās sekas ietekmē starptautisko investoru rīcību, tiem ir nogaidīšanas pieeja;
  • tehnoloģijas ļauj atjaunot senāk būvētas ēkas nobriedušos biroju tirgos, novēršot nepieciešamību pēc plašas renovācijas;
  • reģiona 12 valstu biroju tirgos pagājušajā gadā ir reģistrēts apsaimniekošanas maksas pieaugums, kas atkarībā no valsts ir par 10-50%. Galvenie iemesli - augušas izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, atkritumu izvešanu, kā arī uzturēšanas personāla algas.
  • ESG kritēriju nozīmīgums ietekmē visus nozares dalībniekus, pievēršot uzmanību “zaļajiem” un “Smart Score” sertifikātiem jaunajās un renovētajās ēkās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!