Foto: F64

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 2,222 miljonu eiro apmērā, kas ir par 48,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2021.gada oktobrī atgūti 2,135 miljoni eiro, no vērtspapīriem atgūts 51 000 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 14 000 eiro, bet pārējiem aktīviem atgūti 22 000 eiro.

Tādējādi šogad desmit mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 212,443 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 12.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 1,071 miljardu eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad oktobrī veidoja 1,744 miljonus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 662 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 541 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 349 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 57 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 135 000 eiro.

Tādējādi šogad desmit mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 36,289 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 130,594 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, 2019.gadā - 36,873 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 36,386 miljoni eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2021.gada 31.oktobrī "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,776 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,7% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,966 miljardu eiro apmērā.

"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām oktobra beigās bija 1,286 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 345,807 miljoni eiro, ieguldījumi finanšu instrumentos bija 105,636 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 85,131 miljonu eiro, pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi veidoja 46,919 miljonus eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 141,458 miljonus eiro.

Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad 31. oktobrī bija 2,029 miljardu eiro apmērā. Savukārt bankas kapitāls un rezerves oktobra beigās bija 221,349 miljoni eiro.

"ABLV Bank" iespējamās saistības oktobra beigās bija 807 000 eiro apmērā.

Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2021.gada oktobra beigām vairāk nekā 14 700 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāti 450,9 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.

Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,78 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young". Līdz 2021.gada oktobra beigām pārbaudes pabeigtas 1395 kreditoriem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!