Vācijas pilsoņu, "ABLV Bank" klientu advokāti plāno lūgt ģenerālprokuroram Jurim Stukānam izvērtēt Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājas Ilzes Znotiņas, viņuprāt, prettiesiskas darbības.
Izdevumā "Dienas Bizness" advokāts, Vācijas advokātu biroja "Tandler&Partner" partneris Marks Mandelbaums raksta, ka bažas un satraukums izraisot viņu klientu - Vācijas pilsoņu - tiesību un brīvību pārkāpumi no dažu Latvijas valsts institūciju puses.
Advokāts norāda, ka Znotiņas iecelšana FID vadītājas amatā sakritusi ar "ABLV Bank" pašlikvidāciju. "ABLV Bank" kreditora prasījuma izmaksai bija piesaistītas papildus pārbaudes par jau atzītu līdzekļu izcelsmi, dažreiz par 10-25 gadu senu vēsturi.
"Jau atzītie godprātīgo noguldītāju prasījumi par simtiem miljoniem eiro" tika sākumā iesaldēti FID uz 45 dienām bez faktiskām tiesībām pārsūdzēt šādu rīkojumu tiesā, sūkstās advokāts. Pēc tam tie tikuši no policijas puses arestēti, pamatojoties uz FID paziņojumu tiesībsargājošajām institūcijām par šo līdzekļu izcelsmes "noziedzīgo raksturu" "bez jebkādu tiesas aktu vai citu pierādījumu iesniegšanas", norāda advokāts.
Advokāts raksta, ka vienam no viņa biroja klientiem esot inkriminēts, ka visu savu naudu viņš nopelnījis "nenoskaidrotu noziedzīgu darbību rezultātā" un "nenosauktu augstu stāvošu valstsvīru interesēs", kaut gan klients neesot izdarījis nevienu noziegumu. Pēc būtības šāda apzināti nepatiesa informācija Znotiņas ziņojumos maldina izmeklēšanu un ir smags kriminālnoziegums Vācijā, raksta advokāts.
"Patlaban tūkstoši godprātīgo "ABLV Bank" noguldītāju ieguldījumi" netiek likumīgi izmaksāti Latvijas Kredītiestāžu likumā paredzētajā kārtībā, proti, likuma redakcijā, kas bija spēkā bankas pašlikvidācijas pasludināšanas brīdī. Pamatojums tam ir sadomātas "pārbaudes", kuru mērķis ir sameklēt iemeslu naudas iesaldēšanai, savā publikācijā skaidro Mandelbaums.
Savukārt policija, pamatojoties uz šādiem paziņojumiem, ierosinot krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Pēc advokāta domām, patlaban krimināllietas pēc minētā panta tiekot ierosinātas, "rupji pārkāpjot Eiropas tiesību normas, vispār bez jebkādas nozieguma konstatēšanas". Naudas līdzekļu īpašniekiem tiek piedāvāts 45 dienu laikā pierādīt to izcelsmes likumību, iesniedzot izmeklēšanai neviena neierobežotu dokumentu daudzumu, pretējā gadījumā godprātīgi uzkrājumi ir pārvērsti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, norāda advokāts.
"Ar atsevišķu pieprasījumu par FID vadītājas Znotiņas prettiesiskajām darbībām mēs gatavojamies vērsties pie Latvijas ģenerālprokurora, lūdzot pārbaudīt viņas, iespējamos, sakarus ar bijušās bankas vadību un īpašniekiem," teikts publikācijā.
Uz iespējamo šādu sakaru esamību uzvedinot fakts, ka, neskatoties uz daudzām apsūdzībām no ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") puses, bankas vadība un īpašnieki nav saukti pie atbildības Latvijā, tomēr par viņu aizdomīgo darbību cieš šīs bankas tūkstoši noguldītāju, kuru vienīgā vaina ir viņu nopelnītā nauda, kas atrodas viņu kontos šajā kredītiestādē, norāda Mandelbaums.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.
Saistībā ar "ABLV Bank" tiesībsargājošās iestādes ierosinājušas kriminālprocesus. Vienā no lietām šovasar VP veica plašas procesuālās darbības saistībā ar vairāku simtu miljonu eiro iespējamo atmazgāšanu "ABLV Bank".
2020. gada pirmajā pusgadā FID izdevis 227 iesaldēšanas rīkojumus. Šajā laika posmā iesaldēti arī 30 nekustamie īpašumi un trīs bankas seifi. Vislielākais iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apmērs iesaldēts likvidējamās kredītiestādēs – 255, 09 miljoni eiro. Jau rakstīts, ka viena no šīm iestādēm ir "ABLV Bank".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
