FM rosina nodokļa piemaksu līdz vienam eiro iedzīvotājiem nelikt atmaksāt
Foto: LETA

Pagājušajā gadā spēkā stājās nodokļu reforma, tai skaitā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tomēr sistēma ir kļuvusi sarežģītāka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un daļai nodokļa maksātāju jau 2019. gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var rasties pienākums piemaksāt IIN. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazāk iedzīvotājiem, finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā par IIN, informē Finanšu ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viens no priekšlikumiem paredz, ka pēc vienošanās ar darba devēju ienākumam var piemērot maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, nevis VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tas nedrīkstēs pārsniegt maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Var pieņemt, ka maksātāja paša rīcībā ir vispilnīgākā informācija par saviem ienākumiem taksācijas gada laikā, tādēļ tiek piedāvāta iespēja šādi novērst nodokļa piemaksas veidošanos par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.

Papildus VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt vienu divpadsmito daļu no noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma. 2019. gadā tie ir 2760 eiro jeb 230 eiro mēnesī.

Savukārt, ja IIN maksātājam pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas aprēķinātā nodokļa piemaksa nepārsniedz vienu eiro, tas nebūs uzskatāms par nodokļa parādu un šī summa nebūs jāiemaksā budžetā. Tas paredzēts, lai, ierēķinot starpbanku pārskaitījuma izmaksas, maksātājam neveidotos nesamērīgas izmaksas. Šādas izmaiņas varētu tikt attiecinātas uz deklarācijām par 2018. un turpmākajiem taksācijas gadiem.

Jāatgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ir pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, ir ieviests VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus, un veidojas nodokļa piemaksa.

Līdz 18. martam VID apstrādājis jau 490 659 gada ienākumu deklarācijas, no kurām 442 640 nodokļa maksātājiem valsts veiks nodokļa atmaksu 83,54 miljonu eiro apmērā. Savukārt 48 026 nodokļa maksātājiem izveidojusies nodokļa piemaksa kopumā 4,8 miljonu eiro apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19. martā, galīgajam lasījumam kā steidzamus atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020. gada 1. decembrim.

Plānots, ka nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības, un tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām.

Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība.

Lai turpmāk pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, Budžeta komisijā šodien atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums, kas dotu iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemērotu viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Budžeta komisijā šodien atbalstīts arī priekšlikums, paredzot, ka iedzīvotājiem, kuriem rezumējošā kārtībā aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa nepārsniedz vienu eiro, piemēram, 70 centi, tā nav jāiemaksā valsts budžetā. Šāds priekšlikums rosināts, jo nodokļu maksātājam tādējādi rodas nesamērīgas izmaksas, un to varēs piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām par 2018. gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.

Likuma grozījumi nepieciešami, lai risinātu situāciju, kad daļai nodokļu maksātāju šogad un arī nākamgad var rasties grūtības piemaksāt aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2018. un 2019. gadu. Nodokļa piemaksa veidojas atkarībā no maksātājam aprēķinātā taksācijas gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra.

Ar 2018. gada 1. janvāri minimālais mēneša neapliekamais minimums tika aizstāts ar Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Savukārt gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina un piemēro rezumējošā kārtībā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, norādīts grozījumu anotācijā.

Galīgajā lasījumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumiem Saeimā paredzēts lemt 21. martā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Deklarācija Finanšu ministrija Saeima VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form