Saeima pieņem regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts, norāda likumprojekta iesniedzēji. Lai reaģētu uz jaunajām tendencēm un apstākļiem un vienlaikus veicinātu uzņēmumiem alternatīva finansējuma pieejamību, pieņemts Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums.

Tā anotācijā teikts, ka pašlaik izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo pakalpojumu sniedzējiem pašiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas parasti paļaujas uz nelieliem ieguldījumiem. Kolektīvā finansēšana ir nozīmīga starpniecība, kad šī pakalpojuma sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, vai sekmētu šādu savešanu. Šāds finansējums varētu izpausties kā aizdevumi vai pārvedamu vērtspapīru vai citu kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu iegāde.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki - projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo uzņēmējdarbības projektu, ieguldītāji, kas finansē šo projektu, un starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

Kolektīvā finansēšana var palīdzēt nodrošināt finansējuma pieejamību MVU un pilnveidot kapitāla tirgu. Finansējuma pieejamības trūkums MVU ir problēma pat tajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kurās kredītiestāžu finansējuma pieejamība finanšu krīzes laikā saglabājās stabila, norāda likumprojekta autori. Kolektīvā finansēšana Eiropā ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku un juridisku personu uzņēmējdarbības finansēšanai.

Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību, šādu uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju, un uzņēmumi, tostarp jaunuzņēmumi, piesaista salīdzinoši mazas naudas summas aizdevuma vai ieguldījuma kapitālā veidā. Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus, proti, var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nav minēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFPN) finanšu iestāžu sarakstā, kā arī to piedāvātie pakalpojumi nav uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem Kredītiestāžu likuma izpratnē, jo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs savā vārdā neizsniedz kredītus un nepiedalās finansēšanas piedāvājumos kā projekta īpašnieks vai investors.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs neorganizē maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja vien nav saņēmis attiecīgu darbības atļauju (reģistrāciju vai licenci) kā maksājumu iestāde, kā arī nav tiesīgs sniegt konsultācijas klientiem un ieguldītāju rīkojumu novirzīt konkrētam piedāvājumam savā platformā vai trešās personas platformā. Būtībā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir starpniekorganizācija, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošā informācija liecina par kolektīvās finansēšanas pakalpojumam līdz šim piemītošiem paaugstinātiem iespējamas krāpšanas riskiem gadījumos, kad projektu īpašnieki, izmantojot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu, piedāvā finansēt pēc būtības fiktīvus projektus ar mērķi izkrāpt investoru līdzekļus. Tāpat publiski ir pieejama informācija par sāktiem kriminālprocesiem saistībā ar iespējamu krāpšanu, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformas.

Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemītošie krāpšanas riski izriet, citu starpā, no tā, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība līdz šim nav bijusi reģistrēta un uzraudzīta, skaidro šodien pieņemtā likuma autori.

Vienlaikus Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošā informācija neliecina, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumam piemīt paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un nelikumīgas ieroču aprites finansēšanas risks, tostarp ievērojot to, ka šie pakalpojumi nav uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem Kredītiestāžu likuma izpratnē.

Lai veicinātu pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus un sekmētu to, ka tiek izmantota brīvība sniegt un saņemt šādus pakalpojumus ES iekšējā tirgū, jānovērš esošie šķēršļi, kas kavēja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem, norāda likuma autori.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību katrs iegulda salīdzinoši mazas ieguldījumu summas. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tādējādi ir pieejami neierobežotam ieguldītāju lokam, kuri saņem ieguldījumu piedāvājumus vienlaicīgi, un ietver līdzekļu piesaisti galvenokārt no fiziskām personām, tostarp tām, kuras nav personas ar lielu neto aktīvu vērtību.

Likums regulēs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības reģistrēšanas kārtību, darbības un atbildības nacionālās prasības un kompetentās iestādes tiesības, pienākumus, kā arī ietvers pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saistošus normatīvos noteikumus, lai veicinātu šīs pakalpojumu jomas attīstību, stiprinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgus stabilitāti un uzticamību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izmantotāju interešu aizsardzību, kā arī noteikt kompetento uzraudzības iestādi.

Likumā noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, sniedzot pakalpojumus, ir pienākumus rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā arī sniegt pakalpojumus klientu interesēs. Finansējums, kas piesaistīts kolektīvā finansējuma veidā, nevar tikt izmantots citu finanšu pakalpojumu sniegšanai, jo tādejādi tas var radīt prasību projekta pieteicējam pēc attiecīgas licences saņemšanas kādā no licencējamām finanšu jomām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, kas nepieciešami, lai likumā salāgotu terminoloģiju ar Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu.