Aicina izvērtēt potenciālos riskus, kas varētu veicināt pārkaršanu būvniecībā
Foto: Shutterstock

Lai izvairītos no būvniecības sektora pārkaršana, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija aicinās Ministru kabinetu un Finanšu ministriju "pārapdrošināties" pret riskiem, kas to var veicināt, trešdien sēdē sacīja tās vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sēdes laikā raisījās diskusijas par Ekonomikas ministrijas (EM) veikto pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē.

"Ņemot vērā seku nopietnību, aicinu pārapdrošināties pret riskiem, varbūt pat sperot soļus vairāk uz piesardzības pusi. Tāpēc aicinu komisijas vārdā uzrakstīt vēstuli premjerministram Krišjānim Kariņam, aicinot paskatīties uz šo pētījumu arī no tā viedokļa, ja par pamatu ņem ekspertu prognozēs, kas liecina, ka gandrīz esam pārkaršanas zonā. Aicinu arī gan FM, gan valdību izvērtēt jaunas iniciatīvas būvniecības jomā," viņš skaidroja.

Kā otro komisija rosināja rakstīt vēstuli Latvijas Bankai ar lūgumu sniegt vērtējumu par to, vai būvniecības nozarē ir vai nav nopietnas pārkaršanas pazīmes. "LB aicinātu noteikt robežu, kāds būtu maksimālais pasūtījumu apjoms no publiskā sektora puses, kas būtu pieļaujams šogad, nākamgad un citos gados, neizraisot pārkaršana. Tas būtu rādītājs, no kura valdība varētu vadīties, pieņemot lēmumu, vai nākamā aizņemšanās vai apropriācija aizies būvniecībai vai citai jomai," skaidroja Dombrovskis.

Diskusijas par pētījumā iekļauto sadaļu saistībā ar iespējamo būvniecības nozares pārkaršanu izraisījās jau otrdienas MK sēdē.

Trešdien komisijas sēdē EM Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane piebilda, ka pētījums neapgalvo, ka būvniecība atrodas zaļajā zonā un ka tā tuvojas sarkanajai robežai, taču tas notiek ne dēļ apjomu pieauguma.

"Mēs ņemam vērā visus datus, un monitorējam apjomu pieaugumu no valsts puses, taču grūtāk ir monitorēt publiskās investīcijas, ko var redzēt pēc būvatļaujām," viņa piebilda.

Pērn plānotie būvniecības apjomi bija 2,4 miljardi eiro, un publiskais finansējums veido aptuveni pusi no tā. Šogad, sarēķinot visus zināmos projektus, publiskais finansējums veido ap 800 miljonus eiro. "Pirmais ceturksnis nedaudz iedzina stresā, jo redzējām 12% kritumu, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, bet otrajā ceturksnī apjomi ir atkal atguvušies, taču paredzams, ka apjomos nebūs tik straujš kāpums kā iepriekš," viņa uzsvēra.

"Cenu pieaugums ir diezgan straujš, un jautājums, vai tā ir Latvijas īpatnība vai globāla tendence. Piedevām Latvijas īpatnība vēl ir tāda, ka trīs gados ēnu ekonomiku nodzina no 40% līdz 28%, un lielākoties tas ir uz aplokšņu algu izskaušanu rēķina," viņa skaidroja.

"Nesakām, ka valdībai jāiejaucas ar kādu intervenci būvniecības nozarē, apturot mākslīgi ieguldījumus infrastruktūrā, jo tas var novest pie strauja apjomu krituma. Tāpat esam atkarīgi no citām valstīm, un ja šeit potenciālie darbinieki iegūst kvalifikāciju, tā ir gatavi braukt uz Skandināviju atalgojuma dēļ. Taču jāplāno tā, lai vienā vai divos gados nesaskrien milzīgs būvmateriālu pieprasījuma apjoms, jāplāno pakāpeniski," viņa uzsvēra.

"Cenu tirgū esam atkarīgi no diviem ziloņiem trauku veikalā – ASV un Ķīnas, kuri drusku pakustas un viss apkārt šķīst," raksturoja EM pārstāve.

Savukārt LB Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa piekrita, ka pārkaršanas riski ir mazāki nekā 2007. gadā, gan apjomu, gan cēloņu ziņā, tajā pašā laikā uzsverot, ka šogad būvniecības izmaksas ir rekordaugstas, kas saistīts ar globālajiem procesiem.

"Taču nevaru piekrist prognozēm, ka pārkaršanas riski līdz 2025. gadam samazinās. Pētījumā ņemts vērā ārējais risks, no kurienes veidojas spiediens un tas var piebremzēt būvniecību, jo sadārdzinās izmaksas, un privātie pasūtītājoi, iespējams, kaut ko atliek un valsts par tām pašām finansēm var nodrošināt mazāku apjomu. Mūsuprāt, 2022. un 2023. gadā publiskajiem pasūtījumiem plānojas liels pieaugums. Pēc mūsu aprēķiniem 2022. gadā apjoma lēciens ir liels, un riski pieaug, taču šie riski caur pasūtījumu apjomu ir menedžējami," sacīja LB pārstāve.

Jau ziņots, ka būvniecības izmaksas 2021. gadā pret 2020. gadu varētu palielināties par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, ko otrdien uzklausīja Ministru kabinets.

2021. gada iegūtās prognozes norāda, ka būvniecības apjoms 2021. gadā pret 2020. gadu pieaugs par 6,6%, turpinot pieaugt arī 2022. gadā – par 7,1%. Laika posmā no 2023. gadam līdz 2025. gadam prognozēts, ka pieaugums turpināsies relatīvi vienmērīgā tempā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.