Asociācija: bez valsts atbalsta tūrisma uzņēmumu darbība nebūs iespējama pēc ārkārtējās situācijas beigām
Foto: AP/Scanpix/LETA

Bez valsts atbalsta tūrisma operatoru un tūrisma aģentu uzņēmumu darbība nebūs iespējama pēc pasludinātās ārkārtējās situācijas termiņa beigām, norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".
centrala-laboratorija-logo

Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) prognozēm tūrisma pakalpojumus nodrošinošie uzņēmumi pilnvērtīgi varēs atsākt strādāt, sākot ar nākošā gada aprīli, kad sāksies jaunā tūrisma sezona Eiropā. 13. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vadlīnijām un ieteikumiem, kur līdz ar ieteikumu dalībvalstīm pakāpeniski atcelt ceļošanas ierobežojumus un pēc mēnešiem ilgušas norobežošanas ļaut tūrisma uzņēmumiem atsākt darbību, ir arī norādījums sniegt palīdzību tūrisma nozarei atgūties no pandēmijas, sniedzot atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

ALTA ceļojumu un tūrisma nozares atbalsta kontekstā, bez jau Ekonomikas ministrijas darba kārtībā kopš marta izskatāmajiem jautājumiem par repatriācijas izmaksu segšanu tūrisma operatoriem un ceļojumu vaučeru ieviešanu, pēc ārkārtējās situācijas beigām piedāvā sekojošus specifiskus atbalsta mehānismus, kuru ieviešana nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu darbības saglabāšanu:

1) Atbalstīt darbinieku apmācības, t.sk., padziļinātas digitalizācijas zināšanas un prasmes, vienreizējā granta ietvaros dodot iespēju novirzīt līdzekļus jaunu eksportspējīgu tūrisma produktu izstrādei, pārdošanas sistēmu digitalizācijai un klientu pārvaldības sistēmu ieviešanai, tādējādi nodrošinot uzņēmumu nākotnes konkurētspēju.

2) 2020. gada 29. maijs ir pēdējā darba diena, kad tūrisma operatoru un aģentūru vadītājiem ir jāpieņem lēmums par uzņēmuma tālāko darbību un, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, jāinformē darbinieki, ja darba attiecības plānots izbeigt pēc 2020. gada 30. jūnija, kas ir šobrīd spēkā esošais datums, līdz kuram darbinieki varēs saņemt dīkstāves pabalstus.

Saskaņā ar ALTA apkopoto informāciju, iestājoties ārkārtējai situācijai, darbinieku skaits uzņēmumos ir samazināts vidēji par 25%, no atlikušajiem 75% izmanto dīkstāves pabalstu kā atbalsta mehānismu. Pēc dīkstāves pabalsta izmaksas beigām paredzams, ka darbinieku skaits varētu tikt samazināts vēl līdz pat 80%, ja netiks sniegts valsts atbalsts. Līdz šim tūrisma operatori un aģenti ne tikai paļāvušies uz valsts atbalstu ārkārtas situācijā, bet paralēli īstenojuši radikālus uzņēmumu darbības optimizācijas pasākumus. Uzņēmumos maksimāli samazinātas vai apstādinātas saimnieciskās darbības izdevumu pozīcijas. Tomēr vislielākā izdevumu sadaļa ir darbaspēka izmaksas, kas arī pēc visu izdevumu samazināšanas ir vismaz 75 % no kopējām uzņēmuma izmaksām.

Nepieciešama subsidētu darba vietu radīšana, lai saglabātu minimāli nepieciešamo darbinieku skaitu uzņēmumos (NACE klasifikatora kodi NACE 79.1: 79.11, 79.12) – ne mazāk kā 50% apmērā no to skaita 2020. gada 11. martā. Paredzēt subsidēto darba vietu samaksu vismaz 700 eiro mēnesī un VSAOI un IIN nomaksu, vienlaikus atļaujot darba devējiem veikt piemaksas pie šīs summas.

3) Vienreizēja granta/ subsīdijas piešķiršana tūrisma operatoriem un aģentūrām to likviditātes saglābšanai. Šāds atbalsta mehānisms jau ieviests Igaunijā. Iespējamais granta aprēķināšanas modulis mūsu redzējumā: pieejamā granta summa varētu tikt noteikta 95% apmērā no 2019. gadā nomaksātajiem kopējiem darbaspēka nodokļiem, bet ne vairāk kā 150 000 eiro. Kā liecina ALTA veiktais datu apkopojums, 17 lielāko uzņēmumu izdevumi uzņēmuma uzturēšanai mēnesī ir ap 50 000 eiro, attiecīgi trīs mēnešu uzturēšana ir 150 000 eiro, kas arī būtu maksimāli pieejamā. Kopējā tūrisma operatoru un aģentu (NACE 79.1) darbaspēka nodokļos valstij samaksātā summa 2018. gadā pēc LDDK apkopotajiem datiem bija 8,6 miljoni eiro.

Trīs mēneši, kas minēti aprēķinos, ir laiks, kas nepieciešams, lai uzņēmēji saprastu, kā tālāk strādāt, veiktu uzņēmuma darbības pielāgošanu jaunajai situācijai, īstenotu minimālos mārketinga pasākumus, kas nepieciešami, lai tie varētu sagatavoties nākošajai sezonai.

4) Veikt grozījumus noteikumos, kas paredz "Altum" apgrozāmo līdzekļu aizdevumus/ pieejamību tūrisma pakalpojumu sniedzējiem – operatoriem un aģentiem, kas jau minēti ALTA 15. maijā iesniegtajos priekšlikumos LIAA Tūrisma departamentam un paredz neprasīt galvojumu un biznesa plānu tuvākajiem mēnešiem, bet gan nākamajam gadam, kad arī PTO prognozē starptautiskā tūrisma atjaunošanos.

ALTA uzskata, ka, īstenojot valsts atbalsta mehānismus, tiktu īstenota solidaritāte starp uzņēmumiem, uzņēmumu darbiniekiem un valsti. Izbeidzot tūrisma aģentūru un operatoru darbību, veidosies situācija, ka tūrisma pakalpojumu pasūtījumi tiks veikti ārpus Latvijas teritorijas, tādējādi nodokļi par pakalpojumiem netiks ieņemti Latvijā.

ALTA redz šos kā minimāli nepieciešamos atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu tūrisma operatoru un aģentu darbību krīzes pārvarēšanai un nodrošinātu uzņēmumu dzīvotspēju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Altum Eiropas Komisija Ekonomikas ministrija Tūrisms
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form