Bez valsts atbalsta bezdarba līmenis būtu divtik liels, vērtē ekonomisti
Foto: LETA

2020. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem. Ekonomisti norāda, ka koronavīrusa ietekme saasinās nevienlīdzības problēmu Latvijā, tāpat kā citur pasaulē. Turklāt, ja netiktu ieviesti dīkstāves pabalsti, bezdarba līmenis šobrīd tuvotos 13%.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".
centrala-laboratorija-logo

Finanšu ministrijā norāda, ka pēc desmit gadu stabila krituma bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 krīzes ietekmē šogad atkal uzrāda pieaugumu. Šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars Latvijā sasniedzis 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinoties par 0,5 procentpunktiem. Vēl straujāks bezdarba kāpums piedzīvots nākamajos divos mēnešos, kad reģistrētā bezdarba līmenis no 6,4% marta vidū pieaudzis līdz ap 8,3% uz šo brīdi. Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā situācija stabilizējas un bezdarba kāpums ir būtiski mazinājies.

"Cik tālu bezdarbs kāps, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem. Taču daudzas nozares pie pilnas noslodzes, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu, arī tirdzniecību saistītās, tik drīz neatgriezīsies, kas nozīmē, ka bezdarbu papildinās tie, kas vēl šobrīd atrodas daļējā nodarbinātībā vai saņem dīkstāves pabalstus. Bez šo pasākumu ieviešanas bezdarba līmenis jau šobrīd tuvotos 13%," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Pēdējos divus mēnešus bezdarba kāpums Latvijā ir bijis ļoti ātrs, taču pārlieku pesimistiskus secinājumus no tā, manuprāt, nevajadzētu izdarīt. Daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa, un, mīkstinot Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotos pasākumus, daudzi dīkstāves pabalstu saņēmējiem atgriezīsies darbā. Arī ekonomikā zemākais punkts, visticamāk, tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd satiksmes intensitātes, kredītkaršu apgrozījums, vakanču skaits, kā arī citi īstermiņa rādītāji uzlabojas. Taču bezdarbs, lai arī ievērojami lēnākā tempā nekā iepriekš, joprojām aug un pilnīgā atgriešanās pie iepriekšējā stāvokļa ekonomikā noteikti nebūs tūlītēja," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka vislabākie dati un analīze ir pieejama par ASV ekonomiku, tās rezultātus var izmantot aptuvena priekšstata veidošanai par Latvijā notiekošo. Kāds Čikāgas universitātes pētījums rāda, ka no februāra vidus līdz aprīļa vidum cilvēkiem ienākumu augstākajā piektdaļā nodarbinātība ir samazinājusies par 9%. Savukārt starp tiem, kuru ienākumi jau pirms krīzes bija zemākajā piektdaļā, darbu ir zaudējuši 35%. Tātad lielākais ienākumu kritums ir cilvēkiem, kuriem visdrīzāk nav lielu uzkrājumu, jo nav bijis ienākumu, no kuriem tos izveidot. Zīmīgi, ka "Apple" mobilitātes dati par Latviju zīmē labvēlīgāku ainu nekā "Google" sniegtie, kas liek domāt, ka arī šeit cilvēki ar augstākiem ienākumiem cieš mazāk.

"Koronakrīze dažādas nozares un uzņēmumus sasniedz atšķirīgā laikā. Tūrisms un viesmīlība, kā arī liela daļa nepārtikas mazumtirdzniecības cieta ātrāk. Būvniecībā un lielā daļā apstrādes rūpniecības šī ietekme varētu būt novēlota. Protams, ir nozares, piemēram, pārtikas ražotāji un tirgotāji, kā arī lauksaimnieki, IT pakalpojumu sniedzēji un datoraprīkojuma ražotāji, kuras vīrusa krīze skar mazāk. Turklāt arī vīrusa laikos ir uzņēmumi, kas spēj audzēt apgrozījumu un palielina darbinieku skaitu, bet tie diemžēl ir mazākumā. Tādējādi arī ir pamats domāt, ka bezdarba līmenis varētu turpināt augt līdz pat rudenim," secina "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

"Pēc Ekonomikas ministrijas vērtējuma, kopējais reālais (ieskaitot dīkstāvē esošos darbiniekus) nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums 2020. gadā vidēji varētu sasniegt 7,5%, bet bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz aptuveni 11%," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Koronavīruss Covid-19 Apple Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Google Nodarbinātības valsts aģentūra SEB Swedbank Tūrisms
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form