Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes līmenim, bet iedzīvotāju – mazāk, lēš ekonomisti
Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI

2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu. Ekonomisti vērtē, ka bezdarba līmenis šobrīd ir zemākais, kāds redzēts pēdējo 23 gadu laikā, izņemot divus ceturkšņus 2007. gada otrajā pusē. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis – nodarbināto un darba meklētāju īpatsvars kopējā 15-74 gadus vecu iedzīvotāju skaitā – ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par vienu procentpunktu un trešajā ceturksnī pēc piecu gadu pārtraukuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir zemāks nekā Lietuvā. Taču pat ar to visu, bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Austrumeiropā un, piemēram, Igaunijā šī gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis ir noslīdējis līdz 3,9%, tādēļ arī bezdarbam Latvijā noteikti ir potenciāls turpināt samazināties," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Igaunijas pieredze 2015. gadā un Lietuvas pieredze šogad rāda – ja notiek patiešām "cieta" sadursme starp uzņēmumu vēlmi nodarbināt vairāk cilvēku un līdzšinējo iedzīvotāju skaita dinamiku, tad mainās migrācijas kopējais virziens jeb iebraucēju skaits pārsniedz izbraucēju skaitu,"vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tomēr Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks norāda, ka bezdarbnieku skaits nav vienīgais, kas samazinās. Jau otro ceturksni pēc kārtas gada griezumā samazinājies arī nodarbināto skaits. Lai gan 917,8 tūkstoši nodarbināto ir vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusē, tas joprojām ir mazāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī. Ja šī gada 3. ceturksnī būtu saglabājies pērnā gada attiecīgā ceturkšņa nodarbināto skaits, tad bezdarba līmenis pašlaik būtu vēl zemāks. "Šo varētu uzskatīt par darba tirgus reaģēšanu uz tautsaimniecības izaugsmes tempu palēnināšanos – samazinoties izlaides apjomiem, uzņēmumiem kopumā šobrīd vairs nav nepieciešams tik liels darbinieku skaits. Vienīgi tas, ka, mazinoties nodarbināto skaitam, nepalielinās bezdarbnieku skaits, nozīmē, ka šie cilvēki ir kļuvuši ekonomiski neaktīvi," skaidro Zondaks.

"Ļoti iespējams, ka bezdarba līmeņa kritums šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē apstāsies. Tomēr, bezdarbam joprojām esot zemā līmenī, spiediens uz algām saglabāsies. Tās varētu augt par vismaz 6% nākamajā gadā. Laikā, kad ārējais pieprasījums vājinās un iekšzemes patēriņš aug lēnāk, arī uzņēmumu ieņēmumi aug gausāk vai pat samazinās. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir mazāk produktīvi, būs arvien grūtāk celt algas saviem darbiniekiem," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Komisija Eiropas Savienība Latvijas Banka Swedbank VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form