Ekonomisti: algas turpinās augt, nākamgad var pietuvoties 1200 eiro 'uz papīra'
Foto: LETA/Publicitātes foto/DELFI

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3% jeb 84 eiro, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu. 2019. gada 1. un 2. ceturksnī gada pieauguma tempi bija zemāki – 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomistu ieskatā turpmāk algu pieauguma tempi samazināsies, vienlaikus vidējā bruto mēneša darba samaksa nākamā gada beigās var pietuvoties 1200 eiro.

"Darba samaksa 3. ceturksnī pieauga līdzīgi gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā – attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2019. gada 3. ceturksnī bija par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 1124 eiro un 1078 eiro)," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

"Darba samaksa starp strādājošajiem nav sadalīta vienmērīgi un vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% no strādājošajiem, savukārt alga, ko saņem vismaz puse strādājošo, šobrīd ir sasniegusi 848 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vienlaikus algu kāpums Latvijā ir pietiekoši visaptverošs gan no nozaru, gan reģionālā aspekta. Trešajā ceturksnī gandrīz visās nozarēs algu kāpums pārsniedz 6%, un visstraujāk darba algu augusi veselības aprūpē (+15,1% pret iepriekšējo gadu), kā arī profesionālajos (+10,2%) un administratīvajos pakalpojumos (+11,8%)," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka papildu spiedienu uz darba tirgu uzturēs publiskais sektors, kur īpaši pamanāmi būs aicinājumi celt darba samaksu valsts budžeta iestādes darbiniekiem. Lieki teikt, ka darba devēji arvien vairāk meklēs veidus, kā piedāvāt alternatīvas (alternatīvi bonusi, darba laiks, atvieglojumi, darba vide) un nosacīti izvairīties no tik strauja algu kāpuma.

Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks skaidro, ka darba devējiem, no vienas puses, tas ļauj būt konkurētspējīgākiem darbaspēka piesaistē – ar lielāku algu iespējams piesaistīt spējīgākus darbiniekus. Toties kā ēnas puse minama vispārēja darbaspēka izmaksu pieauguma radīta izmaksu konkurētspējas samazināšanās vismaz Eiropas Savienībā. Ārvalstu tirgos konkurēt ar lētākām ražošanas izmaksām vien kļūs arvien mazāk iespējams, jo, palielinoties darbinieku atalgojumam, palielināsies arī ražošanas izmaksas. Lai samazinātu ražošanas izmaksas, jāievieš tādi produktivitāti veicinoši risinājumi, kas ir vismaz Rietumvalstu līmenī.

"Ņemot vērā pakāpenisku ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos, vairāku uzņēmumu apgrozījuma pieaugums var apstāties vai pat samazināties. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem var nākties pārskatīt savus izdevumus, tai skaitā algu fondu. Tādējādi algu pieaugumam, lai gan ar novēlošanos, bet būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jāaug lēnāk. Šobrīd prognozējam, ka 2020. gadā vidējās bruto algas pieaugums varētu būt nedaudz virs 6%," vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Tags

algas Centrālās statistikas pārvalde Citadele Darba samaksa Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijas Banka Lielbritānija SEB Swedbank

Comment Form