Ekonomisti: var mainīties attiecības darba tirgū, mazinot spiedienu celt cenas
Foto: AP/Scanpix

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,1% un pakalpojumiem – par 2,6%. Ekonomistu ieskatā pērnais gads Latvijā ir noslēdzies ar ļoti mērenu inflāciju un decembrī salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas Latvijā pat nedaudz samazinājās. Taču nodokļu palielinājuma un ģeopolitiskās spriedzes izraisīta pasaules naftas cenu kāpuma rezultātā janvārī Latvijā atkal gaidāms neliels inflācijas tempa paātrinājums.

Finanšu ministrijā norāda, ka pērnais gads bija zīmīgs ar to, kā cenas palielinājās praktiski visām patēriņa precēm un pakalpojumiem. Tajā pašā laikā cenu kāpums bija sabalansēts un vidējo inflāciju noteica cenu pieaugums pārtikai, alkoholam un cigaretēm, komunālajiem pakalpojumiem, kā arī atpūtas, kultūras un ēdināšanas pakalpojumiem.

"Mērena inflācija un joprojām straujš algu kāpums nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, taču šogad inflācija temps Latvijā atkal nedaudz paātrināsies. Tas pamatā ir saistīts ar patēriņa nodokļu pieaugumu, kā arī citām likumdošanas izmaiņā. No 1. janvāra visredzamākais bija cenu kāpums degvielai, kā arī tabakas izstrādājumiem, taču šogad gaidāms arī sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenu pieaugums. Vienlaikus gan ne visas cenas augs, un šogad samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu, kā arī elektrības sadales tarifi," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Pagaidām nav nosacījumu, lai gaidītu būtisku cenu kāpumu pārtikai, taču tā turpinās sadārdzināties. Laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, kas palielina riskus straujām pārtikas cenu svārstībām. Tas rada potenciālus riskus sabiedriskajai kārtībai daudzos pasaules reģionos. Lai arī šobrīd varētu šķist, ka tas uz Latviju attiecas maz, iespēja, ka tas arvien tiešāk atsaucas uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem arī Latvijā, tikai palielinās," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Jau iepriekš bija zināms, ka iekšējie procesi – darba algu kāpums, nodokļu izmaiņas – inflāciju ietekmēs augšupvērsti, bet importa cenas – drīzāk pretēji. Gadu mijā interesantu notikumu daudzums gan Latvijā, gan pasaulē ievērojami pārsniedza normu, un tam būs ietekme uz mūsu ekonomikas attīstību, tātad arī uz inflāciju. Iepriekš teiktais par iekšējo un ārējo spēku ietekmes virzienu paliek spēkā, taču kļūst skaidrs, ka darbaspēka izmaksu kāpums būs drīzāk vājāks par gaidīto, savukārt importa cenu dinamika nebūs patērētājiem tik draudzīga, kā iepriekš varēja cerēt," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Kopumā Latvijā 2019. gadā vidējā gada inflācija bija 2,8%, kas bija nedaudz lielāka nekā 2018. gadā. 2020. gadā vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto, ko pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums," secina Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Tags

OPEC Luminor Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Inflācija Nafta Naftas cena Nord Pool Spot Pārtikas cenas Piena produkti Rīgas osta Rīgas ūdens SEB

Comment Form