Foto: SIPA/Scanpix/LETA

Pēc Krievijas paziņojuma, ka par tās dabasgāzi ir iespējams norēķināties tikai rubļos, AS "Latvijas gāze" turpina analizēt piedāvātās norēķinu metodes maiņu, kā arī gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu.

Skaidrības, kā tieši būs jāmaksā par Krievijas dabasgāzes importu rubļos pēc Krievijas līdera Vladimira Putina paziņojuma, nav arī kaimiņvalsts Igaunijas lielākajam gāzes piegādātājam "Eesti Gaas". Tam kārtējais maksājums "Gazprom" ir paredzēts šomēnes, ziņoja "eer.ee". "Eesti Gaas" valdes loceklis Rauls Kotovs izteicies, ka nekas tamlīdzīgs iepriekš nav pieredzēts, procesi vēl nav līdz galam skaidri, noteikumi vēl tiek diskutēti, turklāt gāzes iepirkumu politika attiecoties uz visu Eiropu.

Rietumvalstis paziņojušas, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paudis, ka Ungārija ir gatava apmaksāt savus Krievijas gāzes rēķinus rubļos. Nākamais maksājums par gāzi ir maijā. Orbāns sacīja, ka piegāžu drošība ir viņa galvenā prioritāte.

Jāpiebilst, ka, atšķirībā no Igaunijas, Latvija līdztekus Baltkrievijai, Serbijai, Ungārijai, Slovākijai, Moldovai un Bulgārijai ietverta Krievijas medija "gazeta.ru" veidotajā to valstu sarakstā un kartē (atrodama medija tvitera kontā), kuras ir gatavas norēķinus veikt rubļos.

Tā gluži nav, pauž AS "Latvijas gāze", iespējas tiek analizētas, uzņēmums gaida un sekos Eiropas Komisijas nostādnēm. Uzņēmums gan iepriekš ziņoja: "pirmšķietami ir viedoklis, ka šāda norēķinu kārtība - Krievijas rubļos - formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama. Šobrīd "Latvijas gāze" turpina padziļināti analizēt piedāvātās norēķinu metodes maiņu gan no juridiskā viedokļa, gan no koncerna biznesa interešu viedokļa."

"Delfi Bizness" vēstīja arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pausto: norēķinu veikšanu par gāzi Krievijas rubļos jāvērtē no politiskā un tiesiskā aspekta, turklāt tiesiskie jautājumi jāvērtē gan līguma, gan arī sankciju kontekstā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) publiski paudis, ka neviens Latvijas uzņēmums - ne valsts, ne privāts - nemaksās par dabasgāzi Krievijas rubļos, argumentējot šādu nostāju ar sankciju pārkāpumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!