Latvijas sagatavotajā Atjaunošanas un noturības mehānisma projektā vairāki būtiski trūkumi, uzskata uzņēmēji
Foto: Pixabay.com

Latvijas sagatavotajā Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna projektā ir vairāki būtiski trūkumi, kuru dēļ valsts var nesasniegt noteiktos mērķus, uzskata uzņēmēji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Finanšu ministrijas vadībā ministriju sagatavoto Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, identificējusi vairākus būtiskus trūkumus, kas liegs sasniegt tā galveno mērķi – efektīvu finansējuma izlietojumu ekonomikas noturībai, atveseļošanai un uzņēmējdarbības atbalstam, informē LDDK pārstāvji.

"Uzskatām, ka plāna projektu vēl būtu jāpilnveido, ņemot vērā darba devēju iepriekš iesniegtos priekšlikumus un fokusējot publiskās investīcijas tādos pasākumos, kas spēs sekmēt inovācijas, produktivitāti, eksportspēju un ekonomikas transformāciju. Vienlaikus jāsniedz skaidrs un visaptverošs ekonomiskais izvērtējums par plānoto investīciju projektu atdevi," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Darba devēji uzskata, ka plāna projekta ietvaros joprojām nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai, Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai. Pēc LDDK aplēsēm no finanšu tirgos aizņemtā finansējuma privātajā sektorā plānots ieguldīti tikai 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā 82%. Darba devēji aicina mainīt proporciju, nodrošinot plānā paredzēto finansējumu uzņēmējdarbībai vismaz 70% apmērā.

Lai to īstenotu, jānodrošina savstarpēja demarkācija gan ANM/RRF plāna projekta ietvaros, gan arī dažādiem finansējuma avotiem. Tāpat būtu jāsamazina plānotie pārvaldības un administratīvās kapacitātes izdevumi. Savukārt, lai neveidotos situācija, ka RFF finansējums aizstāj valsts budžeta izdevumus, svarīgi ievērot finansējuma papildinātības principu.

LDDK arī norāda, ka līdzšinējā plāna projektā nav skaidrota plānoto investīciju saskaņotība ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu publiskie izdevumi neizstumj privātos izdevumus, netiek pieļauta pārmērīga kompensācija un ka vienotajā tirgū ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Līdz šim darba devēji nav saņēmuši skaidru izvērtējumu no atbildīgajām institūcijām par izteiktajiem LDDK priekšlikumiem un identificētajām problēmām ministriju piedāvājumā, tāpēc atkārtoti virza savus priekšlikumus, kā arī aicina Finanšu ministriju sagatavot turpmāko darbu plānu, kurā ietvertas starpministriju konsultācijas starp sociālajiem partneriem ANM/RRF plāna pilnveidei, atzīst LDDK.

Līdzīgus uzskatus pauž arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. "Esam snieguši priekšlikumus FM pagājušā gada rudenī, bet viedokli par tiem neesam saņēmuši. Mums bija tas gods piedalīties gana ''formālā'' saskaņošanas sanāksmē ar NVO sektoru, kur pēc būtības diskusijas nebija," viņa atzina.

Latvijas dokumenta konceptuāls izaicinājums, ka tas tapis balstoties uz valsts iestāžu – ministriju priekšlikumiem, un galvenokārt balstās ne uz reformām, bet uz valsts iestāžu kapacitātes stiprināšanu EK minēto reformu virzienos. Tomēr EK neprasa šādu formālu pieeju. Vadlīnijas par ANM sagatavošanu dalībvalstīs paredz dalībvalstīm šo plānu ietvaros īstenot aktivitātes drošības un aizsardzības jomā, veidojot arī tieši starpvalstu sadarbību.

"Latvijas ANM plāna projekts diemžēl neietver iniciatīvas attiecībā uz drošības un aizsardzības jomu, civil-militāro sadarbību, piegāžu drošību, izejvielu pieejamību, Eiropas stratēģisko autonomiju. Ir atsevišķi projekti ar pozitīvu ietekmi uz atveseļošanos un noturību VARAM un VUGD, bet pārējās aktivitātes būs ''zivis'', bet ne ''makšķeres" Latvijas atveseļošanai pēc krīzes un noturībai pret krīzēm nākotnē," uzskata Egle.

Ekonomikas sadaļā Ekonomikas ministrija to balsta ANM uz Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnēm, kur ir būtiski iebildumi no tautsaimniecības nozaru asociācijām, DAIF Latvija un LPS, uzsver Egle.

DAIF atkārtoti aicināja nozaru ministrijām pārdomāt drošības un aizsardzības jautājumu integrēšanu savu nozaru politikas iniciatīvu ietvaros, arī attiecībā tieši uz drošības un aizsardzības industriju iesaisti, īpaši ņemot vērā esošo situāciju un aktualizējušos jautājumus saistībā ar tautsaimniecības darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu, t.sk. izejvielu, pieejamību ārkārtas situācijās, kā arī pastiprinoties nepieciešamībai pēc stratēģiskas partnerības un sadarbības ne tikai nacionālā, bet arī ES un starptautiskā līmenī.

Lai gan sanāksmes laikā netika panākta vienošanās par izteiktajiem iebildumiem, tika nolemts EM pamatnostādņu projektu iesniegt izskatīšanai MK sēdē.

Līdz ar to ANM neveicinās ekonomisko drošību, jo tas paredz pamatā importu, nevis vietējo industriju spēju un kapacitātes celšanu nepieciešamo preču un pakalpojumu nodrošināšanā nacionālā līmenī, uzskata Egle.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija Elīna Egle Finanšu ministrija Latvijas Darba devēju konfederācija VARAM Vitālijs Gavrilovs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form