Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas norisinājās no 7.oktobra līdz 10.novembrim, atkārtoti centās pārdot īpašumu Rīgā, Jūrmalas gatvē 76, samazinot cenu par 20% jeb 922 tūkstošiem eiro. Tomēr arī šoreiz izsole noslēgusies bez rezultāta.
Izsolei nav pieteicies neviens pretendents, portālam "Delfi" apstiprināja universitātes pārstāvis Aleksandrs Geržatovičs.
Zemes un ēku īpašums Jūrmalas gatvē 76 ir viens no lielākajiem īpašumiem, ko universitāte līdz šim atsavinājusi. Izsolē iegūtos līdzekļus tā vēlas novirzīt LU Akadēmiskā centra attīstībai.
Izsole par īpašumu Jūrmalas gatvē 76 tika organizēta atkārtoti. Arī uz iepriekšējo izsoli nebija ieradies neviens pretendents. Atkārtotās izsoles sākuma cena bija 3 688 000 eiro (46,7 EUR/m2).
Īpašuma kopējā zemes platība ir 78 859 m2, bet potenciālā apbūves platība - 70 000 m2.
Jautāts, ar ko varētu būt skaidrojams tas, ka šī īpašuma izsolīšana cieš neveiksmi, Geržatovičs sacīja, ka vainojami Covid-19 uzliesmojuma apstākļi, kā rezultātā investori ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju. Līdz ar to universitāte pagaidām nogaidīs ar šī īpašuma tālāku izsolīšanu.
Jautāts par to, vai varētu tikt apsvērta iespēja no kopējā īpašuma nodalīt vēsturisko Anniņmuižas ēku ar dīķi un koku alejām, kas ir tā sastāvā un par ko iestājas Anniņmuižas biedrība "Riga Annenhof", viņš atbildēja noraidoši, uzsverot, ka universitātei neesot šāda plāna un tai ir jāiegūst nepieciešamie līdzekļi Torņakalna projekta attīstībai.
"Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzīvokļu ēku apbūves teritoriju," iepriekš paudis LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs. Pēc viņa sacītā, investoram, kurš iegādāsies īpašumu, "paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu".
Savukārt portāla "Delfi" aptaujātie nekustamā īpašuma eksperti jau tad, kad tika izsludināta atkārtotā izsole, bija visai skeptiski par to, vai arī pēc cenas būtiskas samazināšanas izdosies pārdot šo īpašumu.
"Domāju, ka arī šoreiz šādam milzīgam projektam pretendentu nebūs. Rīgas nekustamo īpašumu tirgū nav iespējams realizēt šādu apjomīgu dzīvojamo platību projektu, jo tirgus kapacitāte ir par mazu," pauda "Arco Real Estate" valdes priekšēdētājs Aigars Šmits.
"Ober-Haus" Vērtēšanas nodaļas vadītājs Artūrs Lezdiņš skaidroja: "Īpašuma esošā situācija ir piesātināta ar izaicinājumiem un tas neapšaubāmi būtu sarežģīts, ilgtermiņa projekts ar paaugstinātu riska pakāpi. Uz zemes atrodas aptuveni 20 tūkstoši m2 esošās apbūves. Šī apbūve nāk ar saistībām un formalitātēm, kuras noteikti palēninās attīstības tempu. Liela daļa no ēkām nav ekonomiski izdevīgi piemērojamas vēlamajām funkcijām, tās būs nepieciešams demontēt. Saglabājamā ēku daļa prasīs radošus risinājumus un vairākus kompromisus. Turklāt dzelzceļa tuvums īpašuma dienvidu daļā kvartāla iekšienē ir negatīvs faktors un īpašuma atrašanās vieta ierobežo komercfunkciju un biroju platību potenciālu."
"Kaut gan izsoles sākuma cenas samazinājums varētu ietekmēt dažu attīstītāju aprēķinu, neuzskatu, ka tas būs būtiskākais faktors šīs situācijas kontekstā. Potenciālam pircējam jābūt gatavam veltīt līdz pat 10 gadus šim projektam ar zināšanām, resursiem un vīziju to realizēt, ar korporatīvo vēlmi uzņemties šo izaicinājumu. Izsole nav vispiemērotākais mehānisms šādiem apstākļiem. Uzskatu, ka lielu attīstības projektu jomā jūtamas sistēmiskas grūtības Latvijas tirgū, kurām ir maza saistība ar šo konkrēto īpašumu, un kopumā novērojama paaugstināta piesardzība no attīstītājiem, izvērtējot jaunus projektus," tirgus situāciju raksturoja "Ober-Haus" eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
