Foto: DELFI
Līdz 2024. gada pirmajai pusei pilsētniekiem ir iespējams pieteikties atbalsta programmai, lai nomainītu novecojušās, neefektīvās un gaisu piesārņojošās apkures iekārtas. Kopumā tajā ir pieejami līdzekļi 12,44 milj. eiro apjomā, ziņo Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA).

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju politikas departamenta Vides investīciju nodaļas vadītāja Dana Prižavoite, atbalsts pieejams visām Latvijas pilsētām, bet īpaši tiek uzrunāti Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotāji, kur gaisa piesārņojums ilgstoši pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Turklāt Rīgā tas pārsniedz arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto līmeni. Piesārņojuma ietekme ir ne tikai uz vidi, bet arī cilvēku veselību – tas var izraisīt tādas veselības problēmas kā elpceļu un plaušu slimības, sirds un asinsvadu slimības, tas izraisa nervu sistēmas attīstības un darbības traucējumus, var ietekmēt reproduktīvo sistēmu un pat būt par pamatu onkoloģiskai saslimšanai.

Tādēļ atbalsta programmas mērķis ir veicināt ilgtermiņa un energoefektīvu apkures risinājumu ieviešanu, kas ietaupa līdzekļus, kā arī veicina gaisa piesārņojuma samazināšanos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Irēna Emīlia Švilpe komentē: "Papildu cenas stimulam un Eiropas Zaļā kursa mērķiem, manuprāt, domāt par ilgtspējīgiem apkures risinājumiem ir arī drošības jautājums. Ģeopolitiskā situācija parādīja to, ka atkarība no enerģijas importa mūs padara neelastīgus situācijās, kad sākas cenu svārstības. Tādēļ nomaiņa uz ilgtspējas risinājumu varētu ļaut pašam būt kontrolē par to, cik lieli ir mūsu ikdienas rēķini."

Primāri atbalsts paredzēts tām mājsaimniecībām, kur izmanto biomasu (malka, briketes, granulas, šķelda), taču ir iespējams pieteikties arī tiem iedzīvotājiem, kur mazajās daudzdzīvokļu mājās (indikatīvi līdz 12 dzīvokļiem) tiek izmantotas akmeņogles vai kūdra.

Atbalsta programmai var pieteikties cilvēki, kas dzīvo privātmājās, rindu un dvīņu mājās, nelielās daudzdzīvokļu mājās, taču būtisks kritērijs ir, ka apkure līdz šim nodrošināta ar koksnes biomasu, akmeņoglēm vai kūdru. Vēl būtiski ņemt vērā, ka ēkai jābūt apdzīvotai, investīciju veikšanai lietderīgajai platībai jābūt lielākai par 50 m2 un ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā vismaz 7 gadus un pastāvīgi ekspluatētai vismaz pēdējos 3 gadus. Turklāt ēkas energoefektivitātes klase nedrīkst būt zemāka par E, kas ir viena no zemākajām klasēm, un siltumenerģijas jauda nevar pārsniegt 50 kW.

Ja ēkas siltumenerģijas patēriņi nav zināmi, tad ar ekspertu palīdzību jāizstrādā energosertifikāts. Jāpiemin, ka limits atbalstam ir ne tikai pēc objektīvi nepieciešamās jaudas, bet arī deklarēto iedzīvotāju skaita. Tas ir ar mērķi, lai tieši mājsaimniecības, to iedzīvotāji gūst praktisku labumu, skaidro CFLA Projektu atlases departamenta Vides un digitalizācijas projektu atlases nodaļas vadītāja Madara Austriņa.

Atbalsta intensitāte ir augsta un atkarīga no prioritārajiem risinājumiem. Piemēram, pieslēdzoties centralizētajai siltumapgādei, kas ilgtermiņā ir efektīvākais un ekonomiski pamatotākais risinājums tieši pilsētās, blīvi apdzīvotās apkaimēs, atbalsts sasniedz 95% no attiecināmajām izmaksām. Siltumsūkņu iegādei un uzstādīšanai (pamata siltumapgādes risinājums) tas ir 85%, biomasas (granulu) katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam, sasniedz 70%, savukārt ceturtajā uzsaukumā būs pieejams arī atbalsts gaiss-gaiss siltumsūkņa uzstādīšanai, kam paredzēts 50% atbalsts.

Finansējuma apmērs projektā nepārsniegs 4400 eiro uz vienu deklarēto iedzīvotāju mājsaimniecībā, kurā projekts tiek īstenots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!