Foto: Publicitātes attēli

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" saņēmis vairāk nekā 928 miljonu eiro Eiropas Savienības finansējuma, "Delfi Bizness" informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Finansējums "Rail Baltica" īstenošanai piešķīrusi Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā.

Tādējādi šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro.

Eiropas Komisija no 2022. gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešus miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem. Būtisku finansējumu saņem arī Brennera bāzes tunelis starp Itāliju un Austriju, pārrobežu posmi starp Vāciju un Šveici (Karlsrūe līdz Bāzelei) un starp Vāciju un Nīderlandi (Emmeriha–Oberhauzene).

Vairāk nekā 80% no ES finansējuma tiks piešķirts projektiem, kas nodrošina efektīvāku, zaļāku un viedāku dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu un jūras ceļu attīstību TEN-T tīklā. Tāpat finansējumu plānots piešķirt projektiem, kas veicinās Eiropas Savienības – Ukrainas solidaritātes joslas stiprināšanu, lai atvieglotu Ukrainas eksportu un importu.

“"Rail Baltica" ieviešana agrāk bija prioritāte, taču tagad tā ir ģeopolitiska nepieciešamība, jo mums ir vajadzīgs dzelzceļa transporta savienojums pasažieru un kravu pārvadājumiem uz un no Baltijas valstīm," sacīja ES transporta komisāre Adina Valena.

Viņa uzsvēra, ka atšķirīgo dzelzceļa sliežu platumu salāgošana ir obligāts nosacījums, lai izveidotu integrētu Eiropas dzelzceļa tīklu, kas nodrošinās ātrvilciena satiksmi šajā reģionā un sniegs iedzīvotājiem jaunas pārvietošanās iespējas starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu.

"Reģionam ir vajadzīga šī ilgtspējīgā transporta alternatīva līdzās sauszemes un gaisa transportam, no kuriem tas šobrīd ir atkarīgs," uzsvēra Valena.

Lai turpinātu "Rail Baltica" projekta ieviešanu, koridora posms Baltijā saņems 928 miljonus eiro papildus jau piešķirtajiem 1,2 miljardiem eiro. Savukārt "Rail Baltica līnijai Polijā tiks piešķirti papildu 285 miljoni eiro, viņa informēja.

“Esmu gandarīts par Eiropas Komisijas lēmumu un veiksmīgajiem uzsaukuma rezultātiem. No pieteiktām aktivitātēm "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā atbalstīti 93 procenti, kas ir viens no vēsturiski augstākajiem rādītājiem. Tas ļaus būvdarbu veicējiem raitāk strādāt pie Rīgas Centrālās stacijas mezgla un "Rail Baltica" savienojuma ar lidostu Rīga izbūves. Tāpat papildus finansējums veicinās zemju atsavināšanas procesu un Rail Baltica pamatlīnijas būvdarbus prioritārajā posmā līdz Lietuvas robežai,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Finansēšanas līgums, kas tiks parakstīts starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un "Rail Baltica" 2023. gada trešajā ceturksnī, aptvers šādas galvenās projekta ieviešanas aktivitātes:

Latvijā šī uzsaukuma finansējums paredzēts būvniecības darbu turpināšanai pamattrases posmos abās starptautiskajās stacijās – "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā mezglā estakādes izbūvei pār Maskavas un Krasta ielām, platformu pieejām, esošo sliežu pārcelšanai uz stacijas Dienvidu pusi, pie starptautiskās lidostas “Rīga” dzelzceļa estakādes būvniecības darbiem un stacijas platformu paaugstināšanai.

Tāpat finansējums paredzēts nekustamo īpašumu atsavināšanai, Iecavas būvniecības bāzes izveidei, pamattrases būvniecības un būvuzraudzības darbiem ārpus Rīgas, ko "Rail Baltica" nacionālais projekta ieviesējs “Eiropas Dzelzceļa līnijas” plāno uzsākt šogad.

Visām Baltijas valstīm kopīgās aktivitātes ietver konsolidētās materiālu piegādes loģistikas plānošanu, "Rail Baltica" ilgtspējas ietvara aktivitāšu īstenošanu, IT infrastruktūras un saistīto risinājumu ieviešanu, Dzelzceļa ekspluatācijas un pārvadājuma konsultanta jeb ēnu operatora konsultācijas un citas aktivitātes.

No 2014.-2021. gada finanšu perioda Rail Baltica īstenošanai ir pieejami vairāk nekā 1,6 miljardi eiro, no kuriem līdz 85% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalsts, savukārt atlikušo daļu līdzfinansē no Baltijas valstu budžetiem. Kopā ar nesen apstiprināto papildu ES finansējumu un nacionālo finansējuma "Rail Baltica" nodrošinājusi aptuveni 2,7 miljardus eiro.

CEF Transporta programma īsteno Eiropas Savienības transporta infrastruktūras politiku, atbalstot ieguldījumus transporta infrastruktūras veidošanā vai modernizācijā visā Eiropā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!