Saeima ceturtdien noraidījusi pilsonisko iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" iesniegtā iniciatīva, ko parakstījuši 10 654 pilsoņu, paredz aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Vienlaikus nozares uzņēmējiem plānots dot laiku darbības pārstrukturizēšanai.
"Pētījumos noskaidrots, ka kažokzvēru audzēšanas procesā nav iespējams nodrošināt dzīvnieku fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām atbilstošas labturības prasības. Dzīves apstākļu uzlabošana nevar pilnībā atrisināt dzīvnieku uzvedības, veselības problēmu cēloņus un novērst dzīvnieku ciešanas," klāstīts iesniegumā.
Pēc iniciatīvas autoru teiktā, kažokādu ražošana ir videi kaitīga - jāvērtē tās toksiskums, resursu patēriņš utt. Turklāt Amsterdamas līgumam pievienotais protokols par dzīvnieku aizsardzību liekot Eiropas Savienības dalībvalstīm ņemt vērā dzīvnieku labturību, un kopš 2009.gada ir spēkā Lisabonas līgums, kurā uzsvērts, ka dzīvnieki uzskatāmi par jutīgām būtnēm, kas spēj just sāpes un ciešanas. Pašreizējā nozares uzraudzība Latvijā iesniedzēju ieskatā nav efektīva.
Deputāts Vilnis Ķirsis (V) Saeimas debatēs uzsvēra, ka katra dzīvība ir svarīga, taču iniciatīva jāvērtē no vairākiem aspektiem, tostarp ekonomiskā. "Nozare rada 550 darbavietas, un, ja tās nebūs, šie cilvēki paliks bez darba," viņš teica un aicināja iniciatīvu noraidīt.
Tikmēr opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" pārstāvji aicināja izvērtēt iniciatīvu atbildīgajās komisijās. "Šis jautājums ir par demokrātiju, Latvijas pilsoņu iespējām ietekmēt likumdošanas procesus," sacīja deputāts Boriss Cilevičs.
Savukārt deputāts Imants Parādnieks (NA) norādīja – ja deputāti vēlas kaut ko mainīt, viņiem ir tiesības iesniegt likumdošanas iniciatīvu.
Latvijas Zvēraudzētāju Asociācijas (LZAA) valdes locekle Sandra Vilciņa atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu un uzsver, ka fermās audzētās ūdeles un lapsas nav savvaļas dzīvnieki – tur tiek audzētas šķirnes, kuras veidotas rūpīga selekcijas darba rezultātā.
"Humānos apstākļos audzēti kažokzvēri ir mūsdienīga un vispārpieņemta ražošanas prakse, tāpat kā pārtikas, ādas apģērbu, apavu vai arī kažokādu ražošana,” skaidro Vilciņa. Mūsdienās cilvēkiem ir izvēles iespējas – nēsāt vai nenēsāt dabīgās kažokādas izstrādājumus, līdzīgi kā ēst vai neēst gaļu un neuzspiest savu dzīvesveidu citiem, viņa norāda.
"Dzīvnieku brīvības" sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Solid Data" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāju nav pieņemama dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu ieguvei.
Dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei par pilnībā nepieņemamu atzina 33% respondentu un par drīzāk nepieņemamu - 32%.
Savukārt dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei par drīzāk pieņemamu atzina 25% respondentu, bet par pilnībā pieņemamu - tikai 10% respondentu.
Jau vēstīts, ka arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija priekš noraidīja iniciatīvu, kas paredz aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Iniciatīvu neatbalstīja arī Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Vienlaikus komisija vienojās nosūtīt vēstuli Zemkopības ministrijai, lai rosinātu izvērtēt, vai nepieciešamas izmaiņas labturības prasībās un kā normatīvie akti tiek ievēroti, savukārt vēstulē Ministru kabinetam tiks atgādināts par to, ka top jauna Eiropas regula un to, ka jāaizstāv Latvijas intereses.
Kažokzvēru audzēšanas nozares eksports 2013.gadā veidoja 31,7 miljonus eiro, liecina nozares aprēķini. Nozare saražoja 691 tūkstoti kažokādu.
Saskaņā ar Zvēraudzētāju asociācijas sniegto informāciju Latvijas reģionos pašlaik ir 14 ūdeļu un lapsu un 28 šinšillu fermas, kas nodrošina vairāk nekā 500 darbavietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
