Varētu ļaut atsākt darbu mazāka izmēra veikaliem
Foto: Pixabay

Ministru kabinets otrdienas sēdē konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu mazināt ierobežojumus tirdzniecības nozarē ļaut atsākt darbu mazāka izmēra veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības. Gala lēmums tiks pieņemts ceturtdien, 25. februārī, un EM uzdots līdz ceturtdienai sagatavot precīzāku informāciju par veikalu skaitu, kas varētu tikt atvērti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

EM apkopotie dati liecina, ka mazumtirdzniecības nozarē strādā 12,7 tūkstoši uzņēmumu, kuru kopējais gada apgrozījums sasniedz 8 miljardus eiro. Kopumā nozarē nodarbināti 87,4 tūkstoši cilvēku, un nozares nomaksātie nodokļi gadā sasniedz 1,2 miljardus eiro.

Kā liecina EM apkopotie dati, patlaban palielinās pieprasījums pēc dīkstāves, subsidēto darbavietu un apgrozāmo līdzekļu atbalsta. Līdz 22. februārim kopumā dīkstāves pabalstos un algu subsīdijām nozarē strādājošajiem izmaksāts 50,1 miljons eiro, savukārt apgrozāmo līdzekļu atbalstam izmaksāti 34,7 miljoni eiro. 20% no kopējiem apjomiem saņem mazumtirdzniecības nozare.

Ierobežojumi nozarei mēnesī izmaksā 26 miljonus eiro, no kuriem dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un apgrozāmajiem līdzekļiem nepieciešami 12 miljoni eiro, nomas maksām – 10 miljoni eiro, bet neiegūtie nodokļi budžetā veido 4,5 miljonus eiro.

EM lēš, ka līdz maijam mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs sacīja, ka jārēķinās, ka pandēmija turpināsies ilgtermiņā, tādēļ jāmācās ar to sadzīvot. Nozare izveidojusi drošas tirdzniecības konceptu, kā palielināt atvērto tirdzniecības vietu skaitu, ievērojot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības.

EM bija sagatavojusi piecus iespējamos variantus drošas tirdzniecības atjaunošanai, ko prezentēja MK.

Pirmais variants paredzēja atteikties no preču ierobežojumiem un ieviest "Coviddrošu" tirdzniecību visos veikalos. Otrs variants paredzēja mīkstināt prasības, atļaujot visām tirdzniecības vietām līdz 300 m2 tirgot visas preču grupas. Trešais variants paredzēja, ka tirdzniecības vietas ar individuālu ieeju līdz 300 m2 var tirgot visas preču grupas. Ceturtais variants paredzēja, ka tirdzniecības vietas ar individuālu ieeju var tirgot visas preču grupas.

Savukārt piektais variants paredzēja, ka veikali var tirgot visa veida preces, bet brīvdienās ir slēgti tirdzniecības centri.

Sākotnēji EM piedāvāja pirmo variantu, taču pēc diskusijām ar citiem ministriem kā kompromisa variantu piedāvāja trešo variantu. EM skaidroja, ka 300 m2 robeža izvēlēta, jo tajā, ņemot vērā nosacījumus par 25 m2 platību uz vienu apmeklētāju, ietilpst līdz 12 cilvēki, kas ir viegli uzskaitāms daudzums. Tāpat EM pārstāvji uzsvēra, ka arī kaimiņvalstīs, atverot veikalus reģionos, izvēlēta šī robeža.

Vitenbergs skaidro, ka izmaiņas attieksies uz mazajiem veikaliem. Tie lielākoties ir reģionālie veikali, kas ir vienīgā iespēja iedzīvotājiem iegādāties konkrētas preces, skaidro Vitenbergs, uzsverot, ka pie šī modeļa nevar strādāt tirdzniecības centri. Saimniecības preču, būvniecības veikalos paliks līdzšinējie preču saraksti. Viņš rosināja darbu ļaut šiem veikaliem atsākt no 1. marta.

"Ar šo mēs plānojam mazināt nevienlīdzību, lai dažādas preces varētu iegādāties arī reģionu iedzīvotāji. Redzam lielu kritumu lietoto apģērbu tirgotāju apgrozījumā, tāpat arī bērnu preču veikali varēs atsākt darbību. Tajā pašā laikā aicinu cilvēkus izturēties ar atbildību, lai būtu iespēja atvērt arī citus veikalus," viņš uzsvēra.

Diskusiju laikā vairāki ministri un nozares pārstāvji norādīja, ka mazāku veikalu atvēršana diez vai veicinātu saslimstības pieaugumu - pircēji tiktu izkliedēti pa vairākām tirdzniecības vietām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka pirms 3-4 nedēļām tika apstiprināts pietiekami drošas tirdzniecības koncepts, kur pamatā izmantoti starptautiski pētījumi, kas diskusiju laikā padarīti vēl drošāki.

"Arī epidemiologi minējuši, ka uz papīra koncepts izskatās pietiekami drošs, bet bija jautājums, vai tas strādās realitātē, tādēļ bija vienošanās iet soli pa soli, pakāpeniski atverot tirdzniecības vietas un vērot, vai tas strādās. Manuprāt, varam secināt, ka tas strādā, saslimstība samazinās, sabiedriskajā transportā nav drūzmēšanās un arī lieli pārkāpumi tirdzniecības vietās nav konstatēti. 80% nozares uzņēmumu triecientempā ir visas prasības ieviesusi, 20% gadījumos bijušas nelielas neprecizitātes, kas labotas, un tas nozīmē, ka nozare var savākties," viņš sacīja.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja uz problēmu, kas varētu rasties, martā ģimenēm saņemot piešķirtos 500 eiro par bērnu, ja veikali būs ciet, un aicināja par to aizdomāties.

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts atkārtoti norādīja uz esošajiem izaicinājumiem saistībā ar vakcīnu piegādēm un gaidāmo saslimstības pieaugumu saistībā ar jaunā vīrusa paveida izplatību.

"Nākamie trīs mēneši būs izaicinājumiem bagāti, kamēr tiks nodrošinātas vakcīnas jūtīgākajām sabiedrības grupām. Otrs izaicinājums būs jaunais vīrusa paveids, jo tas nozīmē lielāku saslimstību. Mēs nerunājam par to, kā apturēt, bet par to, kā atrast smalko ceļu nākt pretī sabiedrībai un uzņēmējiem lai kaut kādā apjomā varētu palielināt aktivitāti, nepalielinot saslimstību, un tas ir milzu izaicinājums," sacīja arī premjerministrs Krišjānis Kariņš.

"Manas bažas nav par to, ka šis ir labs variants, kā virzīties, bet manas bažas ir par to, ka šis ir apstākļiem pāragrs solis, jo 8,3% no visiem saslimstības gadījumiem ir jau jaunais vīrusa paveids un Igaunijā jau 14%, taču šobrīd nespēju pārliecināt kolēģus, ka jāskatās uz faktiem un nevajadzētu situācijai pa priekšu," sacīja Kariņš.

Tāpat viņš pauda bažas par noteikto datumu - 1. martu, jo šajā datumā arī darbu atsāks skaistumkopšanas saloni, un saslimstības pieauguma rezultātā būs grūti noteikt, kā dēļ vērojams pieaugums. Par datumu vēl diskusijas notiks ceturtdien.

Pavļuts aicināja precizēt, cik liels skaits darbinieku un tirdzniecības atsāktu strādāt, ja izvēlēts trešais priekšlikums, lai būtu skaidrs, kādi resursi būs nepieciešamai to kontrolei, taču Vitenbergs nespēja minēt aplēses, tādēļ līdz ceturtdienai EM uzdots precizēt šo skaitu.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs lēsa, ka šādi atsāktu strādāt 4-7 tūkstoši cilvēku, bet daudzi no šiem veikaliem atrodas ārpus Rīgas, kur cilvēki nepārvietojas ar sabiedrisko transportu, turklāt šajos veikalos strādā pāris pārdevēji.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jānis Vitenbergs Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Jānis Endziņš Krišjānis Kariņš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Latvijas Tirgotāju asociācija Ministru kabinets Tālis Linkaits
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form