Progresīvā nodokļa augstākā likme – fikcija, vēsta raidījums
Foto: F64

Šovasar Saeima nobalsoja par progresīva ienākuma nodokļa ieviešanu, kas paredz lielākās algas aplikt ar 31,4% likmi līdzšinējo 23% vietā, taču tas ir tikai acu apmāns, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Vislielākais ienākuma nodoklis būs, ja mēnešalga pārsniegs 4500 eiro. Tik daudz Latvijā nopelna daži tūkstoši strādājošo. Taču reāli viņi nodokļos maksās gandrīz tik pat daudz kā līdz šim.

Raidījums atzīmē, ka nu jau divus gadus lielākajām algām piemēro tā saukto solidaritātes nodokli, kas nozīmē, ka daļa algas nenonāk sociālajā budžetā, bet valdība tos iztērē pēc saviem ieskatiem.

Tagad nodokļu reforma paredz "solidaritātes nodokli" iezīmēt konkrētiem mērķiem, tajā skaitā daļu pieskaitīt ienākuma nodoklim. Tā arī izveidojas paaugstinātā likme 31,4%. Tātad to pašu veco maksājumu politiķi mēģina pārdot kā jaunu progresīvo nodokli, skaidro "de facto".

Raidījums vēsta, ka reforma paredz līdz pat 10% no "solidaritātes nodokļa" novirzīt maksātāja pensiju uzkrājumiem. Šī nauda vairs nenonāks valsts budžetā, bet kļūs par strādājošā ieguldījumu.

"Faktiski tas nodokļu slogs nepieaug. Tas nodoklis solidaritātes nodokļa maksātājiem samazinās, jo daļa no tā, kas iepriekšējos gados vienkārši aizgāja budžetā kopējā katlā kopējām vajadzībām, šobrīd atgriežas pie šiem cilvēkiem atpakaļ caur pensiju fondiem," "de facto" komentē Latvijas bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Iemaksas privāto pensiju uzkrājumos reformas apspriešanas laikā aizstāvēja uzņēmēju lobija organizācijas. Politiķi uzskata, ka šāda pretimnākšana augsti apmaksātajiem motivē viņus nemeklēt apkārtceļus nodokļu nomaksai.

"Jēga tajā ir," raidījumam saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un skaidro, ka "solidaritātes nodokļa" ieņēmumi ir labi, taču novērojama tendence meklēt veidus, kā samazināt ienākumu līmeni, lai apietu nodokli.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pauž, ka šāds variants ir labāks par sākotnējo Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas vispār paredzēja atcelt "solidaritātes nodokli".

Raidījums atklāj, ka Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs (BICEPS), veicot pētījumu par ienākumu nevienlīdzību Latvijā, nodokļu reformas ietekmi zīmē vēl drūmākās krāsās. Centrs modelēja visas nodokļu izmaiņas uz reālām mājsaimniecībām, kurās ne visiem ir darbs. Analīze parādīja, ka pašu turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi nevis samazinās vai nemainās, bet pieaug.

"Mēs skatāmies, ka trūcīgākās mājsaimniecības iegūst salīdzinoši maz. Vidēji vistrūcīgākās iegūst vien 20 eiro gadā, bet visturīgākās iegūst vidēji līdz 200 eiro gadā," raidījumam stāsta BICEPS pētniece Anna Pļuta. Viens no aspektiem, kas pētījumā ņemts vērā, ir, piemēram, pabalsti, ko trūcīgie zaudē, tiklīdz viņu ienākumi pieaug.

Arī Latvijas Bankā norāda, ka ar nodokļu izmaiņām vien trūcīgāko stāvokli uzlabot nav iespējams.

BICEPS analīze rāda, ka nodokļu reforma nedaudz mazinās ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Taču nevis pateicoties progresīvajam nodoklim, bet tādēļ, ka tiek celts neapliekamais minimums zemām algām.

Source

DELFI Bizness

Tags

Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Jānis Reirs Latvijas Televīzija Nodokļu reforma 2018 Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Progresīvā nodokļa augstākā likme – fikcija, vēsta raidījums

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus