Pēc trīs gadus ilgām diskusijām Eiropas Parlamenta (EP) gaiteņos un pārrunās ar dalībvalstīm, šī gada februārī tika panākta vienošanās par direktīvu, kas regulēs autortiesību noteikumus digitālajā vienotajā tirgū. Otrdien EP deputāti plenārsēdē atbalstīja šo vienošanos, tādējādi noslēdzot pirmo lasījumu parlamentā, portāls "Delfi" uzzināja EP Strasbūrā.
Otrdienas rītā pirms balsojuma parlamentā notika deputātu debates, kas izvērtās visai karstas – vieni slavēja paveikto un norādīja, ka atbalstīs panākto vienošanos, citi apgalvoja, ka atbalsts dokumentam būtu milzu cenzūras mašīnas iedarbināšana.
Debašu sākumā EP deputāts un par autortiesību noteikumu ieviešanu digitālajā vidē atbildīgais ziņotājs Aksels Foss (EPP, Vācija) skaidroja, ka direktīva parādīšot: "Cik tālu mēs varam piemērot īpašuma tiesību jēdzienu digitālajā pasaulē un šo īpašumu aizsargāt, un kam pieder šīs īpašuma tiesības.'' Foss uzsvēra, ka direktīvā bija jāsabalansē, vārda un pārliecības brīvība ar cīņu pret ''īpašuma nozagšanu''.
Savukārt, kā debatēs norādīja EK komisāre digitālas ekonomikas un sabiedrības jautājumos Marija Gabriela, jaunās direktīvas mērķis ir "piemērot autortiesību regulējumu 21. gadsimta prasībām". "Uzskatām, ka politiskās vienošanās teksts, kas ir jūsu priekšā ir līdzsvarots un arī ambiciozs, tajā tiek samērotas dažādas intereses," uzrunājot parlamentāriešus teica komisāre. Tāpat Gabriela uzsvēra, ka "vārda brīvība ir aizsargāta".
Viskarstākās diskusijas gluži tāpat kā iepriekš, kad direktīva nonākusi līdz vētīšanai plenārsēdē, raisījās par tās 13. pantu, kuru svītrot aicināja vairāki deputāti, tostarp Mihails Boni (EPP, Polija), sakot, ka "13. pants jau no sākuma radīja bažas un tādēļ bija nepieciešams kompromiss starp autoru un lietotāju interesēm" un "cenzūra digitālajā gadsimtā ir kļūda". Savukārt deputāti, kuri oponēja viņam un citiem 13. panta pēlējiem, uzsvēra, ka 13. pants nenozīmējot cenzūras ieviešanu. Arī Foss debašu noslēgumā uzsvēra, ka ar direktīvas pieņemšanu cenzūra netiks ieviesta, un tādi apgalvojumi esot lielo interneta nozares spēlētāju izvērstās dezinformācijas kampaņas rezultāts.
Kā novēroja portāls "Delfi", balsojuma laikā vairāku EP deputātu galdu priekšā bija nolikti koši dzelteni plakāti uz kuriem ar sarkanu pārsvītrots uzraksts "13. pants".
Par šo direktīvu šķēpus lauzuši arī ļaudis sociālajos tīklos. Vieni direktīvu sauc par "interneta nāvi", citi norāda, ka tā būs iespēja risināt autortiesību problēmas. Direktīvas tapšanas laikā to īpaši kritizējuši dažādi populāri interneta resursi, piemēram, interneta enciklopēdija "Wikipedia", kas vairākkārt protestējusi pret direktīvu atsevišķās valstīs bloķējot piekļuvi savai mājaslapai. Tiesa, kā skaidro EP, direktīva neattieksies uz nekomerciālām interneta enciklopēdijām.
Kā autortiesību digitālajā vidē direktīvas mērķi skaidro pats EP – iecerēts panākt, ka radošo profesiju pārstāvji gūst savu tiesu materiālā labuma no 21. gadsimta digitālās vides. Proti, direktīva nodrošinātu, ka autortiesību likumdošana tiek ievērota arī internetā, un radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būtu labākas iespējas panākt sev labvēlīgus nosacījumus sarunās ar tādām interneta platformām kā "YouTube" vai "Google News".
"Mēs vēlamies, lai vieni un tie paši noteikumi ir kā dzīvē, tā tiešsaistē. Tās ir milzu kompānijas, kas saņem milzu naudu, izmantojot to, ko radījuši citi," jau pērnā gada jūlijā teica Foss, piebilstot, ka tādām kompānijām kā "Google", "Facebook" un "Amazon" ir jāpieņem, "ka tie noteikumi, kas viņiem ļauj izmantot saturu, atrunā arī autortiesības" un "viņi nevar izvēlēties, kuriem tirgus noteikumiem sekot un kuriem ne".
Saskaņā ar EP un Padomes vienošanos autortiesības netiktu piemērotas saturam, kas izmantots mācību vai ilustrācijas nolūkos, un, kā skaidro EP, jaunie noteikumi arīdzan paredz virkni pasākumu, lai neapdraudētu vārda brīvību internetā.
Tāpat vienošanās paredz, ka ar autortiesībām aizsargātus materiālus varēs vieglāk izmantot pētniecībā, kurā tiek izmantota liela apjoma teksta un datu pārmeklēšana – tekstizrace un datizrace.
Tāpat saskaņā ar vienošanos, arī turpmāk būs iespējams sociālajos tīklos dalīties ar ziņām un cita veida rakstiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk, piemēram, "Facebook" ievietojot saiti uz kādā medijā publicētu ziņu, sociālais tīkls drīkstēs ģenerēt nelielu izvilkumu no līda, tiesa, šim izvilkumiem būs jābūt ''ļoti īsiem''.
Piedalies vadošo Eiropas mediju organizētajā projektā "Eiropa runā"! Eiropas lielo informācijas burbuļu saplēšana, kurā iespējams piedalīties arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam!
Sīkāk par projektu šeit.
Aizpildi anketu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
