Galvenās investoru tiesības akciju regulētajā tirgū ir tiesības uz emitentu līdzvērtīgu attieksmi pret visiem akcionāriem, tiesības uz peļņas sadali, uz informācijas saņemšanu un godīgu tirdzniecību biržā.
Latvijas regulējumā, kas skar šo tēmu, ir noteiktas Eiropas Savienības minimālās prasības, bet klibo to pielietošana un praktiskā ieguldītāju aizsardzība. Šādos apstākļos ir attīstījusies korporatīvā krāpšana un negodīga tirdzniecība. Korporatīvā krāpšana ir uzņēmuma izpildinstitūcijas – parasti uzņēmuma padomes un valdes – apzināta noteiktu akcionāru tiesību ierobežošana vai to subjektīva interpretēšana, pārsvarā ar mantkārīgu nolūku, kā arī emitenta darbības izmantošana sava vai noteikta akcionāra, vai akcionāru grupas interesēs. Savukārt, negodīga tirdzniecība izpaužas kā iekšējas vai ierobežotas informācijas izmantošana, veicot pirkšanas/pārdošanas darījumus biržā.
Saskaroties ar šādām parādībām, investoru visbiežākā reakcija ir pārdot akcijas, pamest tirgu un ieguldīt citur. Daļa, pārsvarā vietējie investori, adaptējas šādiem apstākļiem un paliek tirgū, bet novērtējums šādam tirgum un konkrētiem emitentiem ir zems. Tas netraucē dzīvot un savus mērķus sasniegt pārkāpējiem, taču vienlaikus tas liek šķēršļus citiem godīgiem uzņēmējiem piesaistīt kapitālu. Tas ir tāpēc, ka tie investori, kas ir pielāgojušies, neuzticas un ir gatavi maksāt zemu cenu, bet citus ir ļoti grūti pārliecināt ieguldīt, jo traumatiska atmiņa ir ilgstoši stipra.
Nesen Latvijā ir pieņemts jauns korporatīvās pārvaldības kodekss, kas daļēji risina regulējuma un labas prakses īstenošanas problēmas. Bet vēl ir tāls ceļš ejams, lai Latvija varētu kļūt par attīstītu valsti ieguldītāju tiesību nodrošināšanā. Ne par velti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izstrādājusi "10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai", kurā viens no soļiem ir ieguldītāju tiesību stiprināšanu un "insider trading" apkarošana. Arī Finanšu nozares asociācijas publicētā "Pozīcijā par kapitāla tirgus attīstību" ir precīzi uzskaitītas tās lietas, kas ir jāuzlabo ieguldītāju tiesību jomā. Ir absolūti skaidrs, ka bez ieguldītāju tiesību un godīgas tirgus higiēnas runāt par normālu kapitāla tirgus attīstību būtu naivi.
Tādēļ es, ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas kapitāla tirgū, neskatoties uz to, ka esmu tajā investoru grupā, kas ir adaptējies vietējā kapitāla tirgus "mežonīgo džungļu" apstākļiem un jūtos šeit komfortabli, tomēr apzinos, ka ilgtermiņā kapitāla tirgus attīstība ir iespējama tikai un vienīgi ieguldītāju tiesību "sakārtotā dārza" formā. Lai veiksmīgi varētu piesaistīt investorus Latvijas kapitāla tirgum, ir jānodrošina tāda līmeņa investoru aizsardzība, lai šajā jomā mēs būtu absolūtie līderi Baltijā, tomēr saglabājot arī pievilcīgumu uzņēmēju un emitentu acīs. Ir jāatrod saprātīgs līdzsvars, kas ir, protams, grūti, bet tomēr iespējami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
