Foto: Shutterstock

Dusmas var radīt negatīvas asociācijas, taču patiesībā dusmas ir veselīgas un vajadzīgas emocijas, ja tās tiek atbilstoši un pieņemami izpaustas. Tieši tā – pieņemi izrādītas. Bet nereti cilvēki to neprot, un no tā cieš citi.

"Man nebija citas izejas, kā sakliegt uz viņu," – šādu frāzi bieži no klientiem dzirdot klīniskais psihologs Ārons Karmīns, bet abpusēja agresija un dusmas esot slikta izvēle. Kā iemācīties uz agresiju atbildēt, saglabājot cieņu?

Ir grūti neņemt pie sirds, ja tev saka: "Tu esi kā nagla pakaļā". Kā to saprast? Burtiskā nozīmē? Vai tiešām mēs kādam esam radījuši tādas nepatīkamas lietas? Nē, mūs cenšas aizvainot! Diemžēl, bet skolā nemāca, kā pareizi uz to reaģēt. Iespējams, skolotājs ir ieteicies nepievērst uzmanību, kad mūs apsaukā. Un tas ir bijis labs padoms? Nē, briesmīgs!

Kā vietnē "Psychology Today" uzsver psihologs, viena lieta ir ignorēt kāda cita izteiktu rupju vai netaisnu piezīmi. Un pavisam cita – būt "lupatai", ļaujot sevi aizvainot un noniecināt savu vērtību kā personībai.

No otras puses, mēs varam šos vārdus neattiecināt uz sevi, ja ņem vērā, ka pāridarītāji vienkārši tiecas pēc saviem mērķiem. Viņi vēlas mūs iebiedēt un ar agresīvu toni un provokatīviem izteicieniem cenšas parādīt savu dominanti. Viņi vēlas, lai mēs pakļautos, skaidro psihologs.

Mēs varam pieņemt lēmumu atzīt viņu jūtas, bet ne viņu vārdu saturu. Piemēram, pateikt: "Briesmīgi, vai ne?!" vai "Es nevainoju tevi par to, ka tu dusmojies". Tādā veidā mēs nepiekrītam viņu "faktiem". Vienkārši liekam saprast, ka esam dzirdējuši teikto.

Mēs varam pateikt: "Tas ir tavs skatījums. Es nekad neesmu domājis par to tādā kontekstā", atzīstot, ka cilvēks ir izteicis savas domas.

Vienlaikus mēs savu faktu versiju atstājam pie sevis. Tā vienkārši būs rīcības brīvības izpausme – citiem vārdiem sakot, mūsu varā ir izlemt, kā un kad dalīties ar citiem savās domās. Ja pateiksim visu, ko domājam, tas lietai nepalīdzēs. "Uzbrucējam" tas tāpat būs vienalga. Ko tad darīt?

Kā atbildēt uz apvainojumu

1. Piekrist: "Šķiet, ka tev ar mani ir grūti atrast kopīgu valodu". Mēs piekrītam nevis viņa apgalvojumiem, bet tikai tam faktam, ka viņš piedzīvo konkrētas emocijas. Emocijas, tāpat kā domas, pēc savas definīcijas ir subjektīvas un ne vienmēr balstītas uz faktiem.

Vai atzīst viņu neapmierinātību: "Tā nav pieņemts, ka notiek kas tāds, vai tiesa?" Mums nav pienākuma ilgi un detalizēti skaidrot, kāpēc viņu kritika un apvainojumi ir netaisnīgi, cenšoties panākt no viņa atvainošanos. Mums nav pienākuma attaisnoties melīgu apvainojumu priekšā, viņš nav tiesnesis, bet mēs nesam apsūdzētie. Tas nav noziegums, un mums nav jāpierāda savs nevainīgums.

2. Pateikt: "Es redzu, ka tu dusmojies". Tā nav vainas atzīšana. Mēs tikai izdarām secinājumus, vērojot oponenta teikto, balss toni un ķermeņa valodu. Mēs demonstrējam sapratni.

3. Pateikt patiesību: "Mani kaitina, ka tu uz mani bļauj vienkārši tāpēc, ka es pateicu, ko jūtu".

4. Atzīt tiesības uz dusmošanos: "Saprotu, ka tevi sadusmo tas, ka notiek kas tāds. Es tevi par to nevainoju. Arī es sadusmotos, ja ar mani kas tāds atgadītos". Tādā veidā mēs atzīstam cita cilvēka tiesības piedzīvot emocijas, neraugoties uz to, ka viņš ir izvēlējies ne to labāko līdzekli to izrādīšanai.

Vēl citas iespējamās atbildes uz vētrainu emociju izpaušanu

  • Nekad par to neesmu domājis tādā kontekstā;
  • Iespējams, tev kaut kur ir taisnība;
  • Nezinu, kā tu tiksi tam pāri;
  • Mjā, tas ir briesmīgi;
  • Paldies, ka pievērsi manu uzmanību šai lietai;
  • Esmu pārliecināts, ka tu kaut ko izdomāsi.

Kā uzsver psihologs, ir svarīgi sekpt līdzi savam balss tonim, lai mūsu vārdi sarunas biedram nešķistu sarkastiski, pazemojoši vai provokatīvi. Vai tev ir gadījies kādreiz nomaldīties, ceļojot ar automašīnu? Tu nezini, kur atrodies un ko darīt. Apstāties un palūgt kādam parādīt ceļu? Apgriezties riņķī? Braukt tālāk? Tu esi nesaprašanā, tu uztraucies un precīzi nezini, kur braukt. Izmanto šajā sarunā tādu pašu toni – kas izklausās pēc apmulsuma. Tu nesaproti, kas notiek un kāpēc tavs sarunas biedrs uzbrūk ar melīgiem apvainojumiem. Runā lēnām, maigā tonī, bet vienlaikus precīzi un par lietu.

Šādi tu "neizdabāsi", "nepielīdīsi" un "neļausi uzvarēt". Tu izsitīsi agresoram pamatu no kājām, neļaujot pašam kļūt par upuri. Viņam nāksies meklēt citu. Un tas ir lieliski!

Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstus par to, kā pašam spēt savaldīt dusmas, lai to izrādīšana nekaitē citiem, kādiem vēl citiem paņēmieniem mēs šīs emocijas varam pieņemt, ja kāds tās izgāž uz mums.

Kā pareizi paust dusmas?

Foto: PantherMedia/Scanpix

Dusmojoties var gan stundām, dienām vai pat nedēļām nesarunāties, gan dažu minūšu laikā izkliegt tik daudz aizskarošu vārdu, ka otram cilvēkam atmiņas par tiem neizgaisīs varbūt visu dzīvi. Neviens no variantiem neizklausās īsti labs. Uz sarunu par dusmām un kā tās vajadzētu pareizi paust, aicināju sertificētu psiholoģi, sertificētu ģimenes psihoterapeiti Kristīni Veckrāci.
Lasīt vairāk

Pilnīgs miers cilvēkam visu laiku nav vajadzīgs. Psihoterapeits par veselīgu balansu

Foto: Shutterstock


Viens no visbiežāk dzirdamajiem vārdiem mūsdienās ir stress, kas iecērt dziļus robus cilvēka emocionālajā veselībā un traucē dzīvot laimīgāk. Svaru pretējā kausā liekams miers, kad cilvēks nesaniknojas, nedusmojas, "neuzskrūvējas" un vada ikdienas dzīvi pēc iespējas pilnvērtīgāk. Kā iespējams uztrenēt spēju būt mierīgākam un kāpēc pilnīgs miers var arī kaitēt, kopā ar psihoterapeitu Andri Veselovski pārrunājām podkāstā "Laimes laboratorija".

Lasīt vairāk

Kad zīdainis sadusmo vecākus līdz baltkvēlei... Psihoterapeites padomi sevis nomierināšanai

Foto: Shutterstock


Bieži vien jaunie vecāki jūtas vainīgi, sajūtot aizkaitinājumu un dusmas pret savu atvasi. Jo bērns mazāks, jo grūtāk tādas sajūtas izturēt. Kāpēc pārņem šādas dusmas un kā pareizāk situāciju risināt, iesaka "Rimi bērniem" labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.

Lasīt vairāk

Jā, viņš spiedīs pa 'vājajām pogām'. Ko vecākam darīt, pirms dusmoties uz bērnu

Foto: Shutterstock


Pirms dusmoties uz bērnu, vecākiem ir labāki rīcības veidi. Protams, vecāki rīkojas, ja ir skaidras briesmas: bērns izskrējis uz ielas vai viena atvase sit otrai. Tomēr ir arī mirkļi, kad vecāki nožēlo savu reakciju, jo "mācības sniegšana" bērnam vai pārāk liela emocionalitāte ir bijusi nevietā. Analizējot šādas situācijas, nereti var atklāt, ka patiesībā vecāks mēģinājis novērst paša dusmas un/vai bailes mirkļa karstumā, un tas patiesībā nekādi nepalīdz bērnam mācīties, ja nu vienīgi parāda, ka intensīvas emocijas rada skarbu reakciju.

Lasīt vairāk

Es negribu šīs emocijas! Kāda jēga no nepatīkamām sajūtām


Dusmas, skumjas, bailes, bezspēcība, naids... Ir tik daudz emociju, bez kurām mēs labprāt iztiktu. Tās ir nepatīkamas un nereti tiek uzskatītas par sliktām un nevēlamām, par tādām, ko just nevajadzētu. Bet mēs tās jūtam, un, izrādās, labi, ka tā.

Lasīt vairāk

Ir normāli justies nenormāli. Kā krīzes situācijā 'turēt sevi rokās' un funkcionēt

Foto: Shutterstock


Laiks, kurā dzīvojam šobrīd, ir sarežģīts no visām pusēm. Lai gan paši esam drošībā, katru dienu sekojam un jūtam līdzi Ukrainai, pasaules notikumiem kļūstot par primāro rutīnas noteicēju arī daudziem no mums. Iespējams, šajā laikā izjūti bailes, skumjas, dusmas. Iespējams, pārdzīvojumu dēļ ir grūti iemigt. Padomos, kā nomierināties, turēt sevi rokās un saprast emocijas krīzes laikā, dalījusies psiholoģe Marija Ābeltiņa.

Lasīt vairāk

Ieteikumi, kā rīkoties, sastopoties ar pasīvi agresīvu cilvēku


Nav šaubu, ka ikviens laiku pa laikam nepārlaiž pār lūpām kādu skarbāku vārdu, neuzsit ar dūri pa galdu vai nepiesit pie zemes ar kāju, jo šķiet – šobrīd nav īstais laiks un vieta konfliktam. Ja tas notiek tikai dažkārt, nekas slikts, visticamāk, tas nav, bet, ja tu vai kāds tev tuvs cilvēks vienmēr konflikta priekšā izliekas, ka nekas viņu nesatrauc, tā vairs nav veselīga uzvedība. Tā jau būs pasīvā agresija – ''māksla'' dusmoties, neliekoties dusmīgam.

Lasīt vairāk

10 iemesli, kāpēc tavs bērns kaujas, un kā cīnīties ar agresiju

Foto: Shutterstock


Tavs mazulis vienmēr ir burvīgs, atsaucīgs un smaidīgs. Un te pēkšņi... Viņš bez acīmredzama iemesla sāk kauties, grūstīt citus bērnus smilšu kastē un ar lāpstiņu sist pa galvu savam labākajam draugam. Ak, Dievs, izrādās ka tavs bērns ir kauslis!? Bez panikas! Tas vien nozīmē, ka ir sācies jauns viņa pieaugšanas etaps.

Lasīt vairāk

Sirds streiko dusmu dēļ. Psihoterapeits par miesas un gara veselības mijiedarbi


Veselā miesā vesels gars – teiciens, kuru dzirdējis teju katrs. Un tajā ir liela daļa taisnības, jo cilvēks nevar būt līdz galam laimīgs, ja fiziski jūtas slikti vai cīnās ar kādu smagu slimību. Līdzīgi varētu arī sacīt otrādi – bez vesela gara arī miesa nevar būt līdz galam vesela. Nogurums, saspringums plecos ir tikai mazākās no vainām, kas var piemeklēt, ja nerūpējamies par savu emocionālo labsajūtu. To, cik būtiska ir ķermeņa un gara labsajūtas mijiedarbība, lai mēs justos laimīgi, kopā ar psihoterapeitu Andri Veselovski šķetinājām podkāstā "Laimes laboratorija".

Lasīt vairāk

Zāģēšana un iespējas liegšana – biežākās sieviešu pieļautās kļūdas attiecībās


Attiecību veidošana ir prasme, ko daudzi apgūst caur kļūdām vai šķietami tā arī nekad neapgūst. Kādas tad ir tās biežākās kļūdas, ko pieļauj sievietes? Savā viedoklī raidījumā "Starp mums runājot" dalās psiholoģe Anita Rošāne.

Lasīt vairāk

Beidz pinkšķēt! Kāpēc stiprais dzimums baidās no sieviešu asarām

Foto: Shutterstock


Nav noslēpums, kas vājais dzimums savu mērķu sasniegšanai nereti izmanto ļoti iedarbīgu ieroci – asaru plūdus. Turklāt praksē ir pārbaudīts, ka šis manipulatīvais paņēmiens ir vienlīdz iedarbīgs gan privātajā, gan profesionālajā sfērā. Tiesa gan, sieviešu asaras iedarbojas tikai uz stipro dzimumu. Lasi tālāk un uzzini, kāpēc tas tā.

Lasīt vairāk

Dusmu eksplozijas – kādu ietekmi tās atstāj uz dažādiem orgāniem

Foto: Shutterstock


Uzkrājusies spriedze un dusmas daudzus ne vien pamudina spēji izgāzt negatīvās emocijas pār apkārtējiem cilvēkiem vai priekšmetiem, bet arī atstāj postošu ietekmi uz fizisko veselību. Kuriem orgāniem visvairāk nākas trūkties ilgstošas dusmu apspiešanas un spēja negatīvo emociju izvirduma gadījumā, noskaidrojuši "Zdorovie" autori.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!