'Anna teica, ka esmu muļķe'. Kā ar bērniem apspriest konfliktus ar vienaudžiem
Foto: Shutterstock

Ik dienu bērni mums mājās "atnes" kaut ko no ārpasaules – savus atklājumus un savas bēdas. "Oi, šodien kaut kas tāds bija!", "Mani neviens nemīl, ar mani neviens negrib rotaļāties!", "Mēs ar Pēteri sakāvāmies", "Anna teica, ka esmu muļķe", "Toms visu laiku grūstās", "Sanita pierunā citas meitenes ar mani nedraudzēties", "Par mani smejas", "Man saplēsa mugursomu", "Mani apsaukā"...

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to, kā būtu jārīkojas vecākiem, ja bērnam radušās grūtības attiecībās ar vienaudžiem, portālā "Detimail" stāsta ģimenes psiholoģe Irina Česnova.

Šādos brīžos katram vecākam ieslēdzas kaut kas savs, piemēram, ataust atmiņā sāpīgie pārdzīvojumi no paša bērnības ("Es biju izsmiekla objekts", "Par mani smējās", "Mani nepieņēma"). Un gribas izdarīt tā, lai šīs sāpes pazustu. No tā arī rodas vērtējums un padomi: "Nepievērs uzmanību", "Tu, droši vien, pats sāki", "Negrib ar tevi draudzēties, tad arī nevajag". Tikai bērniem šādi padomi ne vienmēr palīdz mācīties veidot attiecības, saprast sevi un citus, un nezaudēt savu jūtu vērtību.

Neatgaiņājies no bērna


Psiholoģe sāk ar to, ko nevajag darīt. Piemēram, atgaiņāties no bērna, izvēlēties stratēģiju – "neiejaukties", gan jau pats tiks galā. Kāpēc tas nekam neder? Tāpēc, ka bērns atrodas viens šajā neizprotamajā un trauksmainajā situācijā. Viņam vēl ir maz pieredzes, viņš ir apjucis un nezina, kā labāk no šīs situācijas izvairīties. Jebkura vecuma bērnam ir svarīgi apzināties, ka viņš ir pasargāts, ka viņam ir uz ko paļauties un ir kam palūgt palīdzību.

Nevaino bērnu


Nesaki viņam: "Tu vienkārši neproti draudzēties", "Droši vien, tu pats to provocēji". Vai šajās frāzēs ir kaut kas konstruktīvs? Kā tās uzlabo situāciju? Kā tās māca mazajam cilvēkam draudzēties, vienoties, ņemt vērā savas un citu intereses, parādīt iejūtību, līdzi jušanu, un ja nepieciešams, aizstāvēt sevi?

Nepadari bērnu par upuri


Savā bērnā redzēt tikai upuri, kurš cieš no netaisnīgiem uzbrukumiem, to viņam arī translē ("Nabadziņš, labiem cilvēkiem vienmēr tā notiek"), apkārtējos dēvēt par tirāniem ("Viņiem vienkārši skauž"), bet pašam sev piemērot glābēja lomu ( "Lūk, es ar tevi rīt aiziešu un lai tikai pamēģina kāds tev ko nodarīt!") – ir ceļš uz nekurieni.

No šiem trīs punktiem – upuris – tirāns – glābējs sanāk tā dēvētais "Karpmana trīsstūris", kurā attīstās visas neveselīgās savstarpējās attiecības. Tas ir bīstams ar to, ka šajā trīsstūrī var iestrēgt uz ilgu laiku, pārvietoties no vienas lomas uz citu, ieciklēties šajā konstrukcijā arvien vairāk.

Piemēram, esot glābējs, tu vēlies "atriebties tiem, kuri dara pāri", un, lūk, tu jau atrodies tirāna lomā, vicinot revanša zobenu! Bet, ja esi saņēmis sajūtamu pārmetumu un neko nedari ar to, jūties kā kareivīgās pasaules upuris. Šie uzvedības modeļi nenesīs gandarījumu un laimi, uzsver psiholoģe.

Atzīsti bērna pārdzīvojumus par realitāti


Atspoguļo viņa jūtas. "Kad no tevis novēršas, nevēlas ar tevi sarunāties, rotaļāties vai draudzēties, tas ir sāpīgi", "Nezināt, ko darīt, vai dusmoties šādā situācijā ir pilnīgi dabiski", "Ir ļoti nepatīkami dzirdēt tādus vārdus", "Es redzu, ka tev ir skumīgi", "Man arī vienreiz bērnībā saplēsa somu, un bija bēdīgi līdz asarām".

Uzklausi visu sīkumos bez vērtējuma un apspriešanas


Pavaicā bērnam, vai viņš pats redz, kā iespējams šo situāciju atrisināt (dažreiz bērni paši atrod gudru risinājumu). Ja bērns vaicā, kāpēc viss tā notiek, var atbildēt, ka lieta nav saistīta ar to, ka ar kādu no mums kaut kas nav kārtībā. Mēs nedalāmies, kurš ir labāks un kurš sliktāks. Visi cilvēki ir dažādi, katrs no mums ir ar savām īpatnībām. Un daži no mums tik ļoti atšķiras, ka mēs vienkārši nevaram ar viņiem atrast kopīgu valodu. Ar šādiem cilvēkiem ir jāievēro distance un mazāk jākomunicē. Bet bērni uzvedas tā tāpēc, ka viņiem ir maza pieredze, viņos pašos var būt daudz pārdzīvojumu, nepārliecības vai sāpes, un viņi vēl nav iemācījušies komunicēt tā, lai citiem nenodarītu sāpes.

Piedāvā kopīgi pameklēt risinājumu


Ja bērns lūdz pateikt priekšā, kā viņam rīkoties konkrētajā situācijā, pameklējiet risinājumu kopā, paļaujoties uz galvenajiem attiecību noteikumiem: cieņa pret sevi un citiem. Tu vari sacīt:

"Ja jūs sakāvāties un tev šķiet, ka pareizi būtu salabt un vienam otram atvainoties, vari izdarīt pirmo soli, tas ir ļoti cienīgi".

"Nākamreiz, ja Anna tev teiks, ka esi muļķe, vari atbildēt, ka tev ir nepatīkami to dzirdēt, ka tu uzskati: apsaukāties nedrīkst. Bet ja tas atkārtosies atkal un atkal, vajadzēs padomāt, vai tev turpināt draudzēties ar viņu".

"Ja Toms atkal gribēs grūstīties, apstādini viņa roku. Pasaki, lai nenāk tev klāt. Ja tas nepalīdzēs, mierīgi vērsies pie skolotāja un pastāsti viņam par to".

"Tu vari tieši pavaicāt Sanitai, kāpēc viņa tā rīkojas, kādēļ viņai vajag, lai meitenes ar tevi nedraudzētos. Un kā viņa justos, ja kāds pierunātu meitenes nedraudzēties ar viņu".

Parādi bērnam, ka tu viņu mīli


Pasaki viņam priekšā, ko un kā darīt, lai cienīgi sevi aizstāvēt. "Nav nepieciešams attaisnoties, līst virsū tiem, kuri apsaukājas, ar kulakiem, bēgt vai raudāt. Saglabā mieru. Pārliecinoši raugoties acīs, pasaki, ka tev nepatīk, ja tevi šādi apsaukā."

Ja citus bērnus tavs protests tikai vēl vairāk kaitina, maini taktiku. Parādi tiem, kuri smejas, ka viņu neveiksmīgie joki nekādi tevi neaizskar. Jo tā nav patiesība un uz tevi nekādi neattiecas. Ja ir iespēja, pagriezies, paraustot plecus, un mierīgi ej prom no šīs vietas vai šīs kompānijas.

Ja tu nevari aiziet, parādi, ka tevi ne tikai nesatrauc teiktais, bet tev pat ir aizraujoši vai pārsteidzoši dzirdēt to, ko par tevi saka. Vai liec saprast, ka tu pret citiem izturies daudz labāk, nekā pret tevi, un viņam nebūs nekā cita, ko uz to atbildēt: "Tu esi stulbs! – "Bet es uzskatu, ka tu esi ļoti gudrs", "Tu esi resns!" – "Bet tu gan esi malacis – slaids un pievilcīgs".

Konflikta vai mobinga gadījumā vērsies pie pedagogiem


Šajās situācijās uzreiz būtu jāiejaucas pieaugušajiem, iestājoties aktīvā aizsardzības pozīcijā par savu bērnu. Nopietns konflikts ir sava veida liels strīds vai stabila, atklāta nepatika vienam bērnam pret otru. Ja tavs bērns atrodas konflikta epicentrā, sazinies ar klases audzinātāju: "Mans bērns stāsta to un to, es esmu noraizējies, es domāju, ka notiekošais ir bīstamas agresijas izpausmes. Kā tas izskatās jūsu acīs? Ko varētu darīt? Pārrunāsim situāciju ar visu iesaistīto bērnu vecākiem."

Turpinājumā lasi vēl citus rakstus par šo tēmu.

Tags

Bērna audzināšana Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam