13 pazīmes, kas liecina – par tavu bērnu skolā ņirgājas
Foto: Shutterstock

Jaunais mācību gads jau iešūpojies. Daudziem skolēniem tas ir priecīgs notikums, ļoti iespējams, vasara jau nedaudz garlaikoja, turpretī citiem bērniem nepavisam negribas atgriezties pie mācību grāmatām un skolas dzīves. Tomēr vēl dažiem doma par atgriešanos skolā izsauc spēcīgas bailes, jo labi zina - viņus gaida ņirgāšanās.

Lai palīdzētu bērnam, kurš kļuvis par mobinga upuri, ir svarīgi jau savlaicīgi pamanīt pastāvošo problēmu, savā blogā "Newwingscounseling" norāda ģimenes psihoterapeite Dženisa Harmona. Ja pievērsīsi uzmanību dažām zemāk minētām pazīmēm par iespējamu nelabvēlīgu vidi skolā, ir laiks nopietni parunāt ar savu bērnu.

  • Bērns negrib iet uz skolu. Viņš var lūgties vecākiem palikt mājās, pārspīlējot slimības simptomus vai vienkārši bastojot skolu.
  • Viņš pārstāj komunicēt ar draugiem. Bērns kļūst asociāls, atsvešināts.
  • Viņam krasi mainās garastāvoklis. Ja bērnu bez acīmredzama iemesla sāk mocīt depresija vai trauksme, tā var būt pazīme, ka skolā kaut kas nav kārtībā. Nereti tā ir tieši ņirgāšanās par tavu bērnu.
  • Viņš sūdzas par veselību. Bērnu nomoka galvassāpes, viņa kopējā pašsajūta pasliktinās. Stress atsaucas uz fizisko organisma stāvokli gan bērniem, gan pieaugušajiem.

13 pazīmes, kas liecina – par tavu bērnu skolā ņirgājas
Foto: Shutterstock

  • Viņam ir problēmas ar miegu. Bērnam ir grūti iemigt vai no rīta pamosties, viņš valstās pa gultu vai viņu moka murgi. Bērnam var būt grūti atgaiņāt sliktas domas un pārdzīvojumus. Bailes un depresija neļauj gulēt.
  • Viņš atnāk mājās izsalcis. Tas var nozīmēt, ka viņam skolā atņem naudu, kas paredzēta launagam vai brokastīm.
  • Viņš skolā izvairās apmeklēt tualeti. Tur viņš var nonākt strupceļā, un blakus nav neviena pieaugušā, kas varētu nākt palīgā. Tieši tur bieži viņu sagaida pāridarītāji.
  • Viņa mantas pazūd vai atrodas salauztas. Pievērs uzmanību šīm salauztajām vai pazudušajām rotaļlietām, skolas piederumiem, mobilajam tālrunim. Tie, kuri ņirgājas par tavu bērnu, bieži atņem vai speciāli sabojā viņa mantas, tādā veidā parādot savu agresiju un cenšoties ietekmēt upura gribu.
  • Uz bērna ķermeņa var būt pamanāmi zilumi un rētas. Pat, ja bērns saka, ka vienkārši ir nokritis, nevajadzētu izslēgt iespējamību, ka viņš tiek fiziski ietekmēts.
  • Krītas mācību panākumi. Ņirgāšanās traucē bērnam koncentrēties mācībām. Viņš var bastot stundas, lai izvairītos no tikšanās ar pāridarītājiem. Bet viņi var nozagt vai saplēst tava bērna burtnīcas ar mājasdarbiem.
  • Viņš izgāž dusmas uz vecākiem vai brāļiem un māsām. Ja par bērnu skolā ņirgājās un izsmej, nereti viņš sāk agresiju izpaust tieši pret vistuvākajiem cilvēkiem.
  • Viņam mainās intereses internetā. Dažreiz bērni vai aizklāt telefona vai datora ekrānu, kad esi līdzās, jo viņam ir kauns par to, ko citi par viņu raksta sociālajās vietnēs. Vai arī bērns var tieši izrādīt pastiprinātu interesi pret sociālajiem tīkliem, cenšoties sevi aizsargāt no uzbrukumiem vai pastāvīgi pārbaudot, vai par viņu atkal nav uzrakstīts kaut kas aizskarošs.
  • Bērns steidzas mājās. Viņš cenšas iespējami ātrāk atgriezties mājās pēc mācībstundām, baidās, ka skolas apkārtnē viņu var gaidīt pāridarītāji.

Diemžēl visos laikos ir bijuši tādi bērni, kuriem patīk par citiem ņirgāties. Tu kā vecāks nevari paļauties uz to, ka bērns pats atklāti pastāstīs par notiekošo. Pilnīgi iespējams, ka viņu nomoka kauns un viņam šķiet, ka viņš pats ir vainīgs pie šīm problēmām.

Iemācoties pamanīt trauksmainās pazīmes, tu varēsi savlaicīgi bērnu uzaicināt uz sarunu. Sākt var ar pavisam vienkāršu jautājumu: "Kāpēc tu pēdējā laikā nevēlies doties uz skolu? Varbūt tevi kaut kas skolas vidē satrauc?"

Tu vari padalīties ar saviem stāstiem par netaisnīgu attieksmi bērnībā pret tevi: "Kad es gāju no skolas mājās, viens puisis pastāvīgi man skrēja pakaļ un mētājās ar akmeņiem. Varbūt arī ar tevi notiek kaut kas līdzīgs?" Iespējams, tev arī pieaugušā vecumā nācies saskaraties ar šādu attieksmi, piemēram, no kolēģu puses, vai arī tev ir labi pazīstama bezspēcības sajūta, ko piedzīvo bērns. Nomierini bērnu, apsolot, ka reaģēsi adekvāti uz viņa stāstījumu un neiejauksi viņu vēl lielākās nepatikšanās.

Vairumā gadījumu ir saprotams, kāpēc bērns baidās – mamma vai tētis tūliņ dusmās aizskries uz skolu sūdzēties, un tādēļ bērns izskatīsies muļķīgi, kā arī vēl vairāk viņam darīs pāri. Daudzi vecāki baidās, ka bērnu sāks apcelt skolā. Mēs visi vēlamies pasargāt savus bērnus, bet, lai to izdarītu, ir jāprot savlaicīgi atpazīt problēmu un atrast veidu, kā taktiski parunāt ar bērnu par to, kas notiek viņa dzīvē.

Lūk, zemāk atradīsi vēl citus portāla "Cālis" arhīva rakstus par šo aktuālo tēmu! Diemžēl, aktualitāte nezūd!

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna agresija Bērna audzināšana Psihoemocionālā veselība Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form