Līdz ar mazuļa piedzimšanu vecākiem rodas virkne sarežģītu jautājumu, bet uz vienu no tiem, visticamāk, viņi atbildi zina jau iepriekš: režīms mazulim ir nepieciešams kā svaigs gaiss. Vismaz tā apgalvo vecmāmiņas...
Bet vai ir jēga iet vecākās paaudzes pēdās un iedzīt sevi stingros rāmjos vai tomēr totālā liberālisma laikmetā šos grožus palaist vaļīgāk? Atbildes un rekomendācijas par režīma nepieciešamību bērnam portālā "Parents" aplūko jomas speciālisti.
Kādreiz mazuļa dzīve bija izplānota pa minūtēm. Katru mazāko novirzi no normas aktīvi kritizēja pediatri un radinieki, un pat kaimiņi. Mūsdienās ārsti vecākiem sniedz daudz lielāku brīvību un pat rekomendē ņemt vērā ar personīgos bioritmus, tomēr pilnībā atteikties no režīma tomēr arī neiesaka. Pirmkārt, jau tādēļ, ka tas ļauj atrisināt uzreiz divus dzīves svarīgus uzdevumus: ielikt pamatu harmoniskai mazuļa attīstībai un atvieglot pieaugušo ikdienu.
Galvenā režīma loma ir adaptīva: precīzs dienas režīms sniedz svarīgus orientierus visam organismam. Starp gremošanas un nervu sistēmām pastāv tieša saikne, un ja abas pieradina dzīvot pēc grafika, tās kļūs vieglāk darboties. Kad mazulis tiek barots pēc stingras shēmas, vajadzīgajā brīdī izstrādājas gremošanas enzīmi, kuņģa sula un žults, kuru dēļ arī notiek regulāra vēdera izeja. Ja mazulis tiek likts gulēt vienā laikā, viņa galvas smadzenes konkrētajā laikā pašas dot ķermenim signālu, lai tas dodas atpūtā. Tādā veidā arī miegs un izsalkums tiek regulēti savā ziņā automātiski, bez ārējiem stimuliem un liekām pūlēm no vecāku puses. Arī pastaigas dara labu darbiņu: māca mazulim atšķirt dienu no nakts, pateicoties īpašiem receptoriem uz ādas, kas uztver gaismu. Pastāvīgi ieradumi ir svarīgi arī psiholoģiskajam komfortam. Ikviens mazs bērns savā sirdī ir konservatīvs, tāpēc viņam ir svarīgi justies drošībā. Un šo pamata vajadzību konkrēts režīms varēs apmierināt.
Tiesa, – cik speciālistu, tik daudz dažādu viedokļu! Un tāpēc vienmēr jāpatur prātā, – vecākiem ir jāieklausās sevī un bērna vajadzībās, pirms lemt par režīma ieviešanu.
Adaptācijas brīnumi
Vai tas nozīmē, ka mammai bērns ir jābaro, jāvanno, jāved pastaigās, jāliek gulēt un jāmodina ar hronometru rokās, pametot novārtā personīgās vēlmes un vajadzības? Mūsdienu pediatri šādu pieeju neatbalsta. Mazulis augs laimīgs un apmierināts tikai tad, ja arī mamma būs apmierināta un laimīga. Šī aksioma arī kļuvusi par galveno stimulu, pārskatot noteikumus, kurus izmantoja senāk. Ja "pūce" tikai vecāku pienākuma apziņas dēļ pamostas rītausmā, nekas labs nesanāks. Nogurums krāsies, un kādudien jaunās mammas nervi neizturēs. Tad morāli cietīs arī bērns, un viņa tētis, un visi citi apkārtējie, tāpēc šāds scenārijs acīmredzami ir bez perspektīvas.
Neraugoties uz to, ka dzīvesveids visai ģimenei vienalga mainīsies, tomēr mazuļa režīmam ir jābūt ērtam itin visiem. Arī vecākiem ir tiesības aizstāvēt savas intereses, turklāt mazulis lieliski prot pielāgoties attiecīgajiem apstākļiem. Viņš iemācās atšķirt mammas bioritmus, esot vēl intrauterīnās attīstības periodā. Kad viņa pamostas, viņš dzird tās balsi, televizora skaņas, mūziku, bet kad mamma guļ vai atpūšas, dzirdami tikai sirds puksti un zarnu darbība. Pie mammas režīma daudzi bērni pierod tik ļoti, ka arī pēc piedzimšanas sāk viņu kopēt. Attiecīgi, ja grūtniecības laikā sieviete ir devusies pie nakts miera pulksten 2, tad pēc tam nevajag brīnīties, ka pulksten 20 mazulis pat nedomā pievērt actiņas uz čučēšanu.
Tikpat viegli mazulis pielāgojas arī ģimenes brīvā laika nodarbēm, Pie nosacījuma, ka mazulis ir vesels, neviens netraucē vecākiem būt aktīvā dzīvesveida piekritējiem, jo galvenā loma šajā jautājumā ir mammas noskaņojumam. Ja viņa nesaredz problēmas kopīgi ar bērnu doties uz veikalu vai ciemos, arī mazulis ar lielu varbūtību "sabiedriskos pasākumos" uztvers mierīgi.
Cik ātri sākt veidot šos noderīgos refleksus, jālemj vecākiem. Pirmajā dzīves gadā režīmam nav liktenīgas lomas, īpaši, ja mammai ir iespēja palikt mājās ar mazuli. Jautājums kļūst īpaši aktuāls tad, kad mamma nolemj atsākt darba gaitas vai sūtīt mazuli bērnudārzā. Un, saprotams, gatavot bērnu šādām pārmaiņām ir jāsāk laicīgi.
Pediatrs var palīdzēt izstrādāt optimālu dienas plānu, ņemot vērā mazuļa attīstības tempu un veselības stāvokli. Visas normas, kas minētas dažādās grāmatās, ir tikai nosacītas: tās vien nosaka konkrētam vecumposmam pieņemamās amplitūdas, tāpēc ir ieteicams orientēties tikai uz šo normu augšējām un apakšējām robežām.
Lūk, te viens aptuvens dienas režīma piemērs bērniem vecumā no gada līdz piecu gadu vecumam!
Mazie "cīrulīši" var mosties ap pulksten 6 un doties gulēt jau ap pulksten 19, bet "pūces" – pamosties ap pulksten 8 un iemigt nakts mieram ap pulksten 21. Grafiks, ko redzēsi zemāk, ir tikai viens no variantiem. Atceries, ir jāņem vērā katra bērna īpatnības!
- Pulksten 8 – celšanās;
- Pulksten 9 – brokastis;
- Pulksten 10 – 12 – pastaiga;
- Pulksten 12.30 – 13 – pusdienas;
- Pulksten 13 – 15 vai 16 – diendusa;
- Pulksten 15.30 – 16 – launags;
- Pulksten 17 – 19 – pastaiga;
- Pulksten 19 – 19.30 – vakariņas;
- Pulksten 20.30 – 21 – vakara pasaciņa;
- Pulksten 21 – došanās pie nakts miera.
Kā no rītiem bez asarām un kliegšanas pamodināt bērnu
Iekšējais monologs par mentālo higiēnu un prāta tīrīšanu 
