Kāpēc ir vērts uzticēties bērniem pat tad, ja viņi melo
Foto: Shutterstock

Bērniem nebūt nav nepieciešams tik daudz uzmanības, kā domā vecāki, taču viņiem ir vajadzīgi vērīgi pieaugušie, kas uzticas bērnu nolūkiem. Šī vadības forma, kas balstīta uz uzticēšanos un empātiju, ir vērsta uz ģimeni, nevis tikai uz bērniem – proti, katrs iegūst to, kas tam nepieciešams un ko viņš vēlas. Vecāku ieguvums: veselīgs bērns un savas kompetences un vērtības apziņa (nevis bezpalīdzība), tā uzskata Jespers Jūls, ģimenes terapeits un pedagogs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt brāļu un māsu ieguvums: veselīgs pamats attiecībām mūža garumā. Lūk, ko var panākt drosmīgs trīsgadnieks, kurš tikmēr atkārtojis savu vēstījumu, līdz to kāds atšifrēja!

Atslēgas vārds ir uzticēšanās. Pamēģini uz mirkli iztēloties sevi dzīvojam kopā ar diviem cilvēkiem, kurus mīli, kuriem uzticies un no kuriem ir pilnībā atkarīga tava fiziskā eksistence un garīgā veselība. Un tagad iedomājies, ka šie cilvēki neuzticas taviem labajiem nodomiem un visu laiku negatīvi interpretē tavu izturēšanos. Kā uzsver Jūls, cieša kopdzīve šādās attiecībās lielāko daļu veselīgu pieaugušo tracinātu un/vai pat padarītu vardarbīgus. Bērni ir izturīgāki – viņi tikai zaudē pašcieņu un izjūtu, ka ir bagātinājuši vecāku dzīvi.

Vecajā paradigmā uzticēšanos uztvēra kā atbilstību vecāku gaidām, ka bērni rīkojas saskaņā ar viņu vēlmēm. No bērniem tika gaidīts, ka viņi būs paklausīgi – ja bērni tādi nebija, tad viņiem vairs neuzticējās. Mūsdienās jau esam gudrāki, lai gan vecāku domāšana un rīcība ne vienmēr par to liecina, norāda pedagogs. Vecāki neliek bērniem ar paklausību izpelnīties uzticēšanos, bet gan cenšas dāvāt bērniem beznosacījuma uzticību, kuras pamatā ir šāda ideja: es paļaujos, ka tu darīsi visu iespējamo, lai sadarbotos, un būsi vērtīgs ģimenes loceklis, un, ja tava uzvedība liecinās par pretējo, es tev lūgšu palīdzību un skaidrojumu.

Viens no sarežģītākajiem fenomeniem, ar ko vecākiem reizēm nākas saskarties, ir bērna melošana. Parasti tā rada pamatotu neuzticēšanos. Runa nav par pirmsskolas vecuma bērniem, kas apveltīti ar bagātu fantāziju, bet gan par īstiem, nopietniem meliem. Kā meli var būt sadarbības forma, un kā šāda uzvedība vispār var būt noderīga ģimenei? Bērni vecākiem melo, ja viņiem bijusi pieredze vai arī šķiet, ka vecāki ar patiesību nespēs tikt galā. Nespēja tikt galā – tā ir galvenā problēma.

Ko biežāk saka bērni, kādēļ melo vecākiem

  • Ja pastāstīšu par to mātei, viņa eksplodēs un viņi ar manu patēvu strīdēsies mūžīgi;
  • Es vecākiem par to neko nevaru stāstīt. Tēvs tā saniknosies, ka man jau tagad kļūst bail, turklāt māte mēnešiem ilgi uztrauksies par mani. Man riebjas, ka viņa uztraucas;
  • Mani vecāki ir vecmodīgi – viņi mani vispār nesapratīs;
  • Es mēģināju pastāstīt mātei, ka skolā mani pazemo, taču viņa tikai apraudājās. Man nepatīk, ka viņa raud, tāpēc tagad es vairs nevienam par to nestāstu;
  • Vecāki negrib, lai es spēlējos ar Robertu, tāpēc es viņiem nesaku, ka viņš ir mans labākais draugs.

Iespējams, ka visu šo bērnu vecāki atbildētu: "Varbūt tā ir taisnība, taču tas nav iemesls, lai melotu. Nav labi melot vecākiem – un viss!" Šāda izturēšanās melus no eksistenciālā konteksta pārceļ uz tikumisko, tā radot priekšnosacījumus jauniem meliem. Patiesībā šie bērni nevis mēģina glābt "savu ādu", bet gan cenšas pasargāt ģimeni un par to maksā ar vientulību. Tieši tāpēc – uzticies bērniem pat tad, ja viņi melo, mudina Jūls.

Avots: Jespers Jūls "Būt vadošajiem vilkiem. Mīlestības pilna vadība ģimenē" (izd. Zvaigzne ABC).

Zemāk atradīsi sešus portāla "Cālis" arhīva rakstus par bērnu meliem.

Tags

Bērna audzināšana Bērni Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form