Kad ģimenē laimīgi sagaidīts mazulis, daudziem no malas varētu šķist, ka tagad tik sāksies vieni vienīgi prieki. Taču vecākiem līdz ar laimes sajūtu parādās arī gana daudz kreņķu – kāpēc mazulītis tik daudz raud, par daudz vai nemaz nekakā, neēd vai gluži pretēji – nav piebarojams... Raizes nekad nebeigsies, arī tad, kad nesen dzimušais mazulītis būs pusaudzis, un tas ir tikai normāli. Lai viestu skaidrību, cik daudz svarā jāpieņemas dzīves pirmajā un otrajā pusgadā, un kā atšķiras priekšlaikus dzimušo bērnu svara dinamikas attīstība no iznēsātiem mazuļiem, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre, neonatoloģe Maija Streiķe.

Kad bērniņš nāk pasaulē, viņš tiek nosvērts, un tas ir viņa dzimšanas svars. Iznēsātam, veselam mazulim – tādam, kurš piedzimis no 38. līdz 42. grūtniecības nedēļai, vidējais dzimšanas svars ir 3500 gramu. "Varam teikt, ka no 3200 gramiem līdz 4200 gramiem, tas arī būs labi. Bērnus, kuri dzimuši lielāki par četriem kilogramiem, mēs saucam par lieliem bērniem," saka daktere.

Šajā rakstā uzzini, kādi faktori var ietekmēt bērna dzimšanas svaru. Par to stāsta Rīgas Dzemdību nama Neonatoloģijas daļas vadītāja, neonatoloģe Inese Bļodniece. Ārste, kura savā profesijā strādā jau aptuveni 20 gadus, norāda, ka kādreiz četrus kilogramus smags jaundzimušais bija retums, taču mūsdienās – gluži ikdienišķa parādība.

Vaicāju neonatoloģei Streiķei, vai arī viņa ir novērojusi to, ka mūsdienās bērni dzimst ar lielāku ķermeņa svaru. "Svarīgākais ir, kurā grūtniecības nedēļā bērns ir piedzimis, un, vai svars ir atbilstošs bērna vecumam. Bezgalīgi pieaugt bērna dzimšanas svars jau nevar. Turklāt vienmēr ir bijuši gan lielāki, gan mazāki bērni. Domāju, ka tas arī ir jāsaista ar ģenētisko mantojumu. Tomēr pēdējo desmit gadu griezumā nedaudz vairāk dzimst bērni, kurus mēs, speciālisti, saucam par lieliem," akcentē Streiķe.

Kā jau ārste minēja, ir lieli un ir mazi bērni. Un attiecībā uz viņiem pastāv jēdziens – mazs gestācijas laikam. Ar terminu "mazs gestācijas vecumam" medicīniski saprot bērnu, kura svars un/vai augums, sasniedzot noteiktu grūtniecības nedēļu, ir mazāks, nekā tam vajadzētu būt. Piedzimstot šie mazuļi var būt gan fiziski, gan neiroloģiski nobrieduši, tomēr vienlaikus mazāki un ar pazeminātu ķermeņa masu, ja salīdzina ar citiem tā paša vecuma zīdaiņiem.

Iemesli, kādēļ bērns piedzimst mazs savam gestācijas vecumam, ir dažādi un komplicēti, jo attīstības procesu ietekmē iedzimtība, mātes vecums, uzturs un slimības grūtniecības laikā, medikamentu lietošana, apreibinošu vielu lietošana, smēķēšana un citi apstākļi. Plašāku šī termina skaidrojumu atradīsi šeit.

Streiķe saka, ka parasti šo jēdzienu var attiecināt uz bērniem, kuru piedzimuši ar svaru, kas ir zemāks par trīs kilogramiem, pie nosacījuma, ka mazulis dzimis laikā – no 38. līdz 42. grūtniecības nedēļai.

Pirmās dzīves dienas, pirmais mēnesis, pirmais pusgads

Pirmajās dzīves dienās mazulis krītas svarā. Un šis process ir saistīts ar fizioloģiju – mazulim radikāli izmainās visa dzīve. Bērns sāk pats elpot, dzīvot ārpus mātes ķermeņa, kur viņam ir pilnīgi cits mikroklimats, kur viņam ir gaiss ar citu temperatūru. Pie tam bērnam apkārt vairs nav ūdens, bet gaiss, un līdz ar to viņš no savas ādas iztvaiko ūdeni, tas pats notiek, elpojot caur plaušām. Bērniņš izkakā savu pirmo kaku – mekoniju. "Tur tie visi mīnusi sanāk, bet tie nevar būt bezgalīgi. 10 procenti no ķermeņa dzimšanas svara – to mēs, ārsti, joprojām uzskatām par normu šajā ziņā. Šī svarā krišanās varētu ilgt pirmās trīs dzīves dienas. Ja pēc tam šis process neapstājas, bet bērns turpina zaudēt svaru vai nesāk pieņemties svarā, vai iet pāri šiem 10 procentiem, tad ir jāmeklē kāds papildu iemesls, kādēļ tā notiek," skaidro pediatre. Ap desmito dzīves dienu bērniņam vajadzētu atgūt savu dzimšanas svaru, ja tā nenotiek, noteikti jāmeklē cēloņi, kāpēc mazulis nepieņemas svarā.

• Vēl par to, kāpēc jaundzimušais pirmajās dienās zaudē svaru, lasi šajā rakstā.

Pirmajā dzīves mēnesī mazuļus vajadzētu nosvērt reizi nedēļā. Streiķe saka, ka tas nebūt nav mediķu mudinājums visiem iegādāties svarus, bet rekomendācija – kontrolēt bērna svaru. Daudzi ģimenes ārsti jaunajiem vecākiem uz mazu laiciņu var aizdot svarus, varbūt kādam paziņam tie jau ir. Svara kontrole pirmajā dzīves mēnesī, kad mazulis adaptējas jaunajā pasaulē, ir svarīga.

"Svēršanās palīdzētu ārstam vai bērna aprūpes māsai izvērtēt, kā tad bērns pieņemas svarā un ātri noķert, ja nepieņemas. Ja mamma pie ārsta aiziet tikai pēc mēneša un konstatē, ka mazulis ir pieņēmies vien par 100 gramiem, tas nav labākais veids. Ja redzu, ka kādam mazulim varētu būt problēmas ar svarā pieņemšanos, saku mammai: "Ziniet, nākamnedēļ bērns ir jānosver". Ja nav pārliecības, ka bērns varēs pazīst, iesaku nosvērties. Uz aci jau nemaz tā nevar pateikt – bērns zīž un paēd pieniņu vai nē. Turklāt ne visām māmiņām zīdīšana izdodas, kā apraksta grāmatās. Pirmajā mēnesī es ieteiktu nosvērties reizi nedēļā, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Ja pirmajā mēnesī ēšanas lietas sakārtojas, tālāk jau mierīgi var iztikt bez svēršanās. Ja pirmajā mēnesī kaut ko aizlaiž, tad vēlāk ilgāk no šīs situācijas jākārpās ārā," tā daktere.

Pirmajā mēnesī zīdaiņa svara pieaugums varētu būt nedaudz mazāks, ņemot vērā svara krišanos pirmajās dzīves dienās. "No 150 līdz 200 gramiem nedēļā plusā – tas būtu pilnīgi ideāli. Pirmā mēnesītī bieži vien sanāk nedaudz mazāk, bet jāņem vērā to pirmo dienu "bremzi". Kamēr svars atjaunojas, tas ir normāli. Tas nozīmē – pirmajā dzīves mēnesī plusā 500 grami no dzimšanas svara, tas būtu normāli. Ja vairāk, arī labi. Pirmajos trīs mēnešos, ja bērns mēnesī pieņemas vairāk par kilogramu, pie nosacījuma, ka bērns visādi citādi jūtas labi – vēders iziet, nav atgrūšana, ir laba saskarsme ar mammīti, tad nav pamata uzskatīt, ka kaut kas būtu darīts nepareizi. Ja bērniņš pieņemas svarā arī 1200 gramus, tāpat nākamajos mēnešos viss izlīdzināsies. Kad bērns sāks aktīvāk kustēties, viņš vairs tik strauji svarā nepieņemsies. Tad vidējais sanāks, kā grāmatās – pirmajā pusgadā mēnesī mazulim jāpieņemas par aptuveni 700 gramiem, sākot no otrā dzīves mēneša," skaidro pediatre.

• 1. Otrais dzīves pusgads
• 2. ‘Krūts’ bērns neapēdīs par daudz, ‘pudeļu’ mazuļiem ēšana jādozē
• 3. 'Priekšlaikus dzimušiem sava svara dinamikas attīstība