Septiņas pazīmes, kas liecina par bērna atrašanos stresa ietekmē
Foto: Shutterstock

Diemžēl, bet pat visuzmanīgākie vecāki var neatpazīt bērna emocionāli grūto periodu. Arī pavisam mazi bērni var piedzīvot stresu, turklāt pietiekami nopietnu. Tas var ietekmēt viņu miegu, panākumus mācībās un pat veselību.

Tāpēc, lai nepalaistu garām brīdi, kad bērnam ir iespējams palīdzēt pašu spēkiem, nesteidzot pēc palīdzības pie psihologa, portāls "Ihappymama" piedāvā iepazīties ar septiņām pazīmēm, kas var liecināt, ka bērns atrodas stresa ietekmē.

Bērnam miegā rādās murgi. Slikti sapņi mierīgi var būt kā atbildes reakcija visam organismam un bērna nervu sistēmai, kas atrodas stresa stāvoklī. Galvenais – neatstāt bērnu vienu ar šo problēmu: apspriediet kopā šos sapņus, paskaidro, ka tādi mēdz būt visiem, pastāsti pirms miega kādus labestīgus stāstus, iedod padzerties siltu kakao. Vēl par vēlamajiem rituāliem pirms nakts miera vari lasīt šeit.

Paaugstināta agresija. Mēdz būt arī tā, ka stresa situācijās bērni kļūst pārāk agresīvi. Tas var izpausties gan vārdos, gan fiziski. Tāpat tu vari pamanīt, ka bērnam rodas problēmas ar uzdevumiem, kuri prasa pacietību un neatlaidību.

"Problēmas ar tualetes apmeklējumu" jebkurā vecumā. Ja bērnam bieži novēroti gadījumi ar nesaturēšanu, vai, tieši pretēji, aizcietējumi, ir jāvēršas pie ārsta, lai viņš noteiktu, vai problēma ir fizioloģiska vai psiholoģiska. Un pēc tam jau, ņemot vērā diagnozi, attiecīgi arī rīkoties.

Pārmērīga hiperaktivitāte. Ja agrāk tu bērna uzvedībā nenovēroji īpašu aktivitāti, ir vērts aizdomāties, vai tas nav signāls, ka viņš patlaban piedzīvo stresu. Piemēram, bērns var sākt pastāvīgi no tevis bēgt prom, neklausīt un visu noliegt. Tādā gadījumā ar viņu nopietni jāparunājas un jānoskaidro šādas neparastās aktivitātes iemesls.

Nesena pārvākšanās vai šķiršanās no drauga. Mums šķiet, ka bērns ātri pierod pie pārmaiņām. Tomēr šķiršanās no kāda tuva cilvēka var ļoti negatīvi bērnu ietekmēt, ja vēl vecāki šādā grūtā brīdī bērnam nevelta nepieciešamo uzmanību. Tas attiecas arī uz periodu, kad ģimenē ienāk vēl viens mazulis. Atceries, ka šajā periodā viņam kā nekad vēl agrāk nepieciešams veltīt vairāk uzmanības.

Apetītes pieaugums vai samazināšanās. Šis ir vēl viena spilgta pazīme, ka bērnam varētu būt stress. Viņš var vai nu atteikties no ēdiena, vai arī tieši pretēji – "apēst stresu". Tāpēc nesteidz meklēt iemeslu slimībā, ja bērns neēd, vai paaugstinātas apetītes gadījumā – parazītu klātesamību bērna organismā.

Paaugstināta slodze skolā. Ja tu pamani, ka bērnam uzdoti neskaitāmi daudz uzdevumu, pacenties šajā brīdī maksimāli būt līdzās, palīdzot un neizdarot lieku spiedienu ar frāzēm: "Visi dara, un tev arī jādara". Tieši bailes tevi pievilt, bailes neiekļauties kaut kādos vispārpieņemtos rāmjos vai apkaunot sevi klasesbiedru priekšā, ir biežākie stresa cēloņi skolas vecuma bērniem. Tev ir jāpalīdz bērnam noteikt prioritātes un jāpaskaidro, ka cilvēks nav visu varošs, un dažreiz ir pilnīgi normāli kaut ko nepagūt, vai izdarīt kaut ko ne tik labi, kā citi.

Galvenais – novēro bērnu un to, kā mainās viņa garastāvoklis, ieradumi un uzvedība. Tava uzmanība un atbalsts ļoti ātri palīdzēs atbrīvoties no stresa, pat ja tas jau ir parādījies.

Zemāk atradīsi vēl virkni "Cālis" arhīva rakstu par stresu bērniem – gan par labo, gan slikto jeb distresu.

Source

Cālis.lv

Tags

Apetīte Bērna agresija Bērni Stress Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Sākumskola Skolēna aktivitātes brīvajā laikā Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns Miega traucējumi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form