Eksperti: lauku reģionos 13% jauniešu pārtraukuši mācības
Foto: Shutterstock

Jauniešu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri dzīvo lauku reģionos un dažādu iemeslu dēļ pārtraukuši mācības vairāk nekā divas reizes, pārsniedz attiecīgo gadījumu skaitu pilsētās. Lauku reģionos 2018. gadā šādu jauniešu skaits sasniedz 13,1 procentu, secināts diskusijā par vidējās izglītības pieejamību "Saglabāt Nevar Likvidēt".

Tāpat norādīts, ka kopš 2006. gada katru gadu tiek samazināts vispārizglītojošo vidusskolu skaits – ja 2016. gadā Latvijā bija 383 vidusskolas, tad 2018. gadā jau tikai 302, turklāt Izglītības un zinātnes ministrija prognozējusi, ka optimālais skaits būtu 130 vispārizglītojošās vidusskolas. Tas radījis bažas, ka jauniešu skaits, kuri neiegūs vidējo izglītību, varētu pieaugt.

Eksperti uzsvēra, ka vidējā izglītība noteikti ir nepieciešama, tomēr ir jānodala vidējā vispārējā un profesionālā izglītība. Kā norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas (LIZDA) pārstāve Irina Avdejeva: "Ideālais variants būtu 50 procenti vispārējā un 50 procenti profesionālajā vidējā izglītībā, tomēr jānorāda, ka šobrīd profesionālajā virzienā mācības nav vieglas."

Nelielas pretrunas diskusijas dalībnieku vidū radās jautājumā par to, pēc kādiem kritērijiem jāvērtē skolas, lemjot par to nākotnes pastāvēšanu. Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola uzsvēra: "Nedrīkst vērtēt vidusskolas tikai pēc kvantitatīvajiem rādītājiem. Daudzām reģionālajām skolām ir dažādas iespējas, tajā skaitā tālmācības kombinēšana ar klātienes mācībām u.c. Lemjot par katras skolas pastāvēšanu, nepieciešama kvalitatīva pieeja." Arī pedagoģe un Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Inguna Granta norāda – arī tās skolas, kurām ir zema vieta reitingā, ir labas un sniedz kvalitatīvu izglītību. Sīkāk ar viņas viedokli par skolu vērtēšanu pēc reitingiem iepazīsties šajā rakstā. Pretējās domās gan bija investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš norādīja, ka skolas jāvērtē pēc ekonomiskajiem apsvērumiem un centralizēto eksāmenu rādītājiem.

Diskusijā, kuru organizēja Rīgas Tālmācības vidusskola, piedalījās Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, LIZDA eksperte izglītības jautājumos Irina Avdejeva, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktore Agita Zariņa un Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis.

Source

Cālis.lv

Tags

Ģirts Rungainis Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija LIZDA Skola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form