Foto: Shutterstock
Šogad maijā ievēlēsim Eiropas Parlamentu, un vairākiem tūkstošiem jauniešu šīs būs pirmās vēlēšanas mūžā. Jau gadiem jaunieši ir viena no kūtrākajām vēlētāju grupām, lai arī nākotnē tieši viņu dzīves ietekmēs pie urnām izdarītā izvēle. Kā ieinteresēt skolēnus, runājot par politiku, un likt saprast, ka runa ir par pašu nākotni? "Cālis.lv" aplūkoja piemērus gan no Latvijas, gan citām valstīm, kā pasniegt sarežģīto informāciju saprotamā un modernā veidā.

Eiropas Parlaments ir viena no galvenajām Eiropas Savienības (ES) likumdošanas institūcijām. Tā ir vienīgā tieši vēlētā ES iestāde. Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā šogad notiks sestdienā, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.

Eirobarometra veiktā aptauja par vēlēšanu aktivitāti iepriekšējās, 2014. gada, vēlēšanās rāda, ka tajās piedalījās vien 30,24 procenti balstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem – tikai 17 procenti. Šī ir problēma visā Eiropā, jo ir valstis, kur uz vēlēšanām neaiziet pat 10 procenti no balstiesīgajiem jauniešiem. Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā pirmo reizi pie vēlēšanu urnām tiesības doties būs vairāk nekā 93 tūkstošiem jauniešu, kas nesen sasnieguši pilngadību, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati. Savukārt kopumā balsstiesīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 30 gadiem skaits ir vairāk nekā 280 tūkstoši no gandrīz 1,56 miljoniem balstiesīgo.

Uz Eiropas vēlēšanām (šāds termins komunikācijā izvēlēts, lai visiem būtu vieglāk uztverams un saprotams) paredzēti dažādi pasākumi un skaidrojošas kampaņas, gan iesaistot influencerus un viedokļu līderus, gan arī īstenojot atraktīvus projektus, lai mudinātu vēlētājus iet balsot, skaidro Eiropas Parlamenta birojā Latvijā. Par to, ar kādām problēmām var nākties saskarties šajās vēlēšanās un par ko uztraucas Latvijas vēlētāji, vairāk lasi intervijā ar EP komunikācijas ģenerāldirektoru Žaumi Duku Gijotu.

Stundas, ekskursijas, diskusijas un svētki – veidi kā ieinteresēt jauniešus

Foto: Shutterstock

Latvijas skolām jau ir visai liela pieredze sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju (EPB) Latvijā, īstenojot dažādus izglītojošus projektus un organizējot arī jauniešu braucienus uz Briseli un Strasbūru. Viens no lielākajiem Latvijā īstenotajiem jauniešu politiskās izglītošanas un iesaistes projektiem ir Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas (European Parliament Ambassador Schools #EPAS). Šādas skolas ir Eiropas Savienības mēroga projekts, kuru sadarbībā ar pedagogiem īsteno EPB Latvijā. Tā mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties. Viena no aktivitātēm ir Atklātās stundas, kad jaunieši, pārsvarā vidusskolēni, diskusijās par ES iesaista vietējo sabiedrību, lai tālāk motivētu, iedrošinātu sabiedrību savā pilsētā vai novadā apdomāt Eiropas Savienības lomu savā ikdienā un veicinātu iesaistīties 25. maijā gaidāmajās Eiropas vēlēšanās. Tomēr tās nebūt nav vienīgās aktivitātes. Vēstnieku skolas projekts Latvijā tiek īstenots kopš 2016./2017. mācību gada.

Aktīvākajiem skolu audzēkņi var doties arī doties izglītojošā braucienā uz EUROSCOLA Eiropas Parlamentā (skolotājiem uz Briseli, bet skolēniem uz Strasbūru). Vidēji reizi mēnesī kādas Latvijas skola skolēnu grupa (24 skolēni un divi skolotāji) dodas uz EP Strasbūrā, skaidro projekta vadītāja Jolanta Bogustova.

Tomēr, lai arī projekts ir viens, dažādās vietās tā īstenošanā ir atšķirīga pieeja un pieredze. Dažas pašvaldības piešķir papildu līdzekļus tā īstenošanai, savukārt citur viss balstīts tikai uz skolotāju vai pašu skolēnu iniciatīvu un iesaistīšanos.

"Izlasīju, ka ir šāda iespēja pieteikties, aizbraucu uz Rīgu uz semināru, ko rīkoja EPB, kur iedeva dažādus materiālus gan skolotājiem, gan jauniešiem. No sākuma lielākoties to darīju savā audzināmajā klasē, kuri tolaik bija "devītie". Pirmais lielais notikums bija, ka organizējām savā skolā 9. maiju kā Eiropas dienu. Bija lieli svētki. Pēc tam uz semināriem braucu gan es, gan skolēni, biju ar skolotāju grupu Briselē, kur arī bija visādi impulsi un idejas. Pēc pāris mēnešiem uz Briseli devās trīs mani audzēkņi un vēstures skolotājs. Pamazām sākām vadīt stundas arī pamatskolas klasēs, stāstījām arī klasesbiedriem," stāsta Līvānu 1. vidusskolas skolotāja Sandra Kivleniece, kuras audzēkņi Eiropas vēstnieku skolas projektā iesaistās jau trešo gadu.

"Mans un manu skolēnu mērķis bija motivēt pilngadīgos vidusskolā, nevis balsot par kādu konkrētu cilvēku, bet vienkārši, lai aiziet uz vēlēšanām un atdod savu balsi par to, par ko viņiem šķiet, ka vajadzētu atdot. Mēģinām Eiropas Savienību "likt" dažādās tēmās un stundās iekšā. Domāju, ka mums izdodas, un skolēni arvien vairāk saprot. Esam skolā izveidojuši arī informācijas sienu par šīm tēmām." Līvānos dažādos projektos tagad jau tiekot iesaistīti arī citu skolu jaunieši, un Kivleniece stāsta, ka viņas skolēni pavisam drīz braukšot uz Strasbūru stāstīt par Latviju un sadarbosies citu valstu jauniešiem. Skolotāja stāsta, ka veikusi aptaujas skolēnu vidū, ko viņi zina par Eiropas Savienību, kopā ar audzēkņiem citiem skolēniem rīkojuši konkursus un apmeklējuši seminārus. "Tā ir mana vēlme dot skolēniem iespēju. Visu laiku komunicēju ar jauniešiem, prasu, ko un kā varētu darīt. Tad saku, lai viņi paši padomā, ko varētu darīt. Uzreiz viņi neko neatbild, bet, kad prasu jau otro reizi un trešo reizi, ir citādi. Mēģināju šogad iesaistīt devītās klases skolēnus, bet tas nesanāca. Viņi varbūt nebija pārāk aktīvi, bet tagad bāzējos uz savu audzināmo 11. klasi. Mēs esam neliela grupa, bet pārējie tad arī iesaistās, kad redz. Sākām ar semināriem, ar stundu vadīšanu sākumskolas klasēm. Veidojām konkursus. Pagājušajās gadā, piemēram, viņi izspēlēja īstas vēlēšanas, kurās skolēni balsoja par jautājumu, cik bieži jārīko diskotēkas novadā. Ar īstām balsošanas urnām, biļeteniem, balsu skaitīšanu un novērotājiem." Kā stāsta skolotāja, vēlēšanās iesaistījušās arī citas Līvānu skolas, turklāt aktivitāte bijusi ļoti liela. Pateicoties šīm aktivitātēm, izveidojusies arī Līvānu novada jauniešu dome, kas aizstāv savas idejas visā pašvaldībā. Arī pašvaldība atbalstot jauniešu iniciatīvu, piemēram, piešķirot transportu.

Arī Jelgavā jau vairākus gadus tiek īstenots Vēstnieku skolu projekts, bet tur pieeja ir nedaudz citāda. "Mana audzināmā klase pašlaik ir 12. klase, un viņi tūlīt beigs skolas gaitas, tāpēc sākām jaunai klasei nodot šo vēsti un iedibināt šo programmu, ka vēlēšanas ir nozīmīgas. Šajā gadā 10. klase ir vēstneši, kas stāsta citiem skolēniem, cik nozīmīgi ir piedalīties vēlēšanās un cik īstenībā politika visu laiku ir mums līdzās, cik esam atbildīgi par to, kādus lēmumus pieņemam un kā ar to būs jāsadzīvo nākotnē," stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Krista Zegnere.

Plānojam skatīties, kur bērni paši ikdienā redz, kas notiek dažādās politikas jomās. Mums skolā ir arī politika kā priekšmets. Iespēju patiesībā ir ļoti daudz.
Krista Zegnere, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja

"Man ir skolnieces, kas piedalās politiskajās sesijās, piedalījāmies arī medijpratības projektā, kur Latvijas jauniešiem tika mācīts, kā atšķirt patiesu informāciju no nosacīti nekvalitatīvas, kam pievērst uzmanību, lasot par politiku. Skolēni iesaistās gan skolēnu pašpārvaldē, gan pilsētas līmeņa jauniešu pašpārvaldē." Jaunieši no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas apmeklējot arī Eiropas Parlamenta sesijas un iesaistoties citās aktivitātēs. Projektus, kur iesaistīties atrodot gan paši jaunieši, gan skolotāja aicinot iesaistīties aktivitātēs, kas noderēs vēlāk. Zegnere stāsta, ka arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī plaši pārrunājusi ar jauniešiem politikas jautājumus, bet pirms vēlēšanām analizējuši partiju programmas. "Viņiem tas bija ļoti aktuāli, jo viņi pirmo reizi kaut ko tādu varēja darīt savā dzīvē. Viņi gāja balsot ar lepnumu!"

Grobiņas ģimnāzijā savukārt ceļš uz Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu projektu bijis visai pašsaprotams – tur jau kopš divtūkstošajiem gadiem darbojies Eiropas klubs, kurā iesaistās vidusskolēni, stāsta Grobiņas ģimnāzijas vēstures skolotājs Guntis Viļumsons. "Tur apvienojās skolēni, kas vēlējās piedalīties dažādos konkursos un arī paši rīkot konkursus. Radās iespēja iespēja pievienoties arī Eiropas klubu sistēmai. Kad pirms trim gadiem uzzināju par Eiropas Vēstnieku skolu, sapratu, ka tas jau ir tas pats, ko darām. Galvenie gada pasākumi mums ir vidusskolēnu rīkoti erudīcijas konkursi pamatskolēniem. Paši skolēni manā vadībā veido uzdevumus. Tie ir divi konkursi rudenī, un divi – pavasarī. Rudenī parasti veidojam konkursus par Latviju, bet pavasarī par visu pasauli," par to, kā mudināt skolēnus interesēties par politiku, stāsta Viļumsons.

Vēl viens projekts, kas īstenots Latvijā, bet nu jau noslēdzies, ir "Garšīgie likumi", kas caur visiem saprotamu prizmu – ēdienu un dažādām pārtikas jomu ietekmējošām likumu normām – runāja ar jauniešiem par to, kā Eiropas Parlaments ikdienā ietekmē ikviena dzīvi. Tas bijis ļoti labs veids, kā skaidrot sarežģītus jautājumus. Jāpiebilst, ka arī speciālisti iesaka – sarunās ar pusaudžiem un jauniešiem par politiku – runāt nevis par konkrētiem kandidātiem, kas jauniešiem neko neizsaka, bet gan par problēmām un katras partijas vai politiskā spēka piedāvātajiem risinājumiem. Tas ikvienam būs saprotamāk. Turklāt vecākiem un skolotājiem būtu jānoskaidro, ko bērni un jaunieši domā par šiem jautājumiem un jāparāda, ka viņu domām ir nozīme un viņi paši var vai pavisam drīz varēs izlemt, kā viss virzīsies, teikts arī portāla "Kidshealth.org" veiktās aptaujas secinājumos par labākajiem veidiem, kā ar jauniešiem runāt par politiku.

EP biroja Latvijā organizētais projekts "Garšīgie likumi" tika īstenots 92 Latvijas pamatskolās, vidusskolās un tehnikumos. Jaunieši iesaistījās diskusijā par pārtikas drošumu un patērētāju tiesībām, tā izprotot EP darbu un tā saistību ar Latviju un savu ikdienu. Tā ietvaros skolēni un mācībspēki diskutēja ar augsta līmeņa nozares ekspertiem, guva jaunas, praktiskas zināšanas par pārtikas drošību un patērētāju tiesībām, un attiecīgi Eiropas Parlamenta (EP) paveikto šajās jomās.

Mācību noslēgumā skolas organizēja atvērtu tematisku degustāciju un diskusiju, kur skolēni dalījās ar jauniegūtajām zināšanām ar vietējo sabiedrību un tikās ar nozares ekspertiem. EPB Latvijā skolas nodrošināja ar mācību materiāliem par trim tēmām: alergēni, ģenētiski modificēti organismi un jaunā pārtika. Materiāli izstrādāti sadarbībā ar uzturzinātnes ekspertiem, pedagogiem un saskaņoti ar Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļu un Pārtikas uzraudzības departamentu, kā arī Valsts izglītības satura centru.
Projekta laikā četros gados 75 Latvijas pilsētās un novados skolās un tehnikumos nolasītas 92 lekcijas. Kā eksperti tajās piedalījās pavāri un citi jomas speciālisti. Pēc EPB datiem, šajā projektā Latvijā iesaistījušies 5786 skolēni un tehnikumu audzēkņi.

Kā stāsta skolotāja Zinaīda Bāra, kuras audzināmā klase Vecbebru Profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā piedalījās šajā projektā, gan praktiski gatavojot jaunos ēdienu, gan pētot likumu normas un sagatavojot prezentāciju, tad jauniešus aizrāvusi tieši iespēja pašiem iesaistīties un praktiski darboties. Protams, likumu pētīšana tiešā veidā varbūt palikusi otrā plānā, tomēr, gatavojot materiālus, bez tās nevarējis iztikt, un pašām nemanot, Bāras audzēknes ieguvušas pozitīvu pieredzi.

Vēl kāda interesanta iniciatīva ir Eiropas Jaunatnes dienas, kurā arī veiksmīgi iesaistījušies Latvijas jaunieši, kā arī pasākumi #BalsoTu. Proti, jauniešiem, kas balsos pirmo reizi, ir iespēja to izmēģināt, izprast un arī pašiem iesaistīties vēlēšanu procesā. Tas motivēja jauniešu kļūt aktīvākiem, izrādīt iniciatīvu. Šajos pasākumos piedalījušies gan EP politiķi, gan tā brīža Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, pašvaldību pārstāvji un citi viesi. Jauniešiem bija iespēja pašiem izmēģināt, kā tas ir – balsot. Izrādās, lai arī viss parādīts un iepriekš izrunāts, daudzi tomēr kļūdījušies, pastāstīja Bogustova. To, ka pasākumi bijuši noderīgi, norāda lielais dalībnieku skaits – 2018. gadā #BalsoTu piedalījušies ap 3500 jaunieši.

Savukārt 2017. gadā līdzīgi tematiskie pasākumu bloki notika tikai Rīgā, kur iesaistījās ap 1000 dalībnieku, bet šogad projekts turpinās jau vairākas Latvijas pilsētās.

Lietuvā un Igaunijā

Lietuviešu projekts: The Votecraft Hackathon

Eiropas Parlamenta birojs Viļņā no 8. līdz 10. februārim organizēja pasākumu, kurā piedalījās 53 dalībnieki un 10 mentori, trīs dienas un divas naktis pavadot kopā, lai izveidotu projektu prototipus un meklētu modernus un radošus veidus, kā motivēt jauniešus balsot Eiropas vēlēšanās 2019. gada maijā.

Hakatrona dalībnieki un mentori bija izvēlēti no šī gada vēlēšanu prioritārās mērķgrupas – tie bija jauni profesionāļi, dalībniekus raksturo Lietuvas EP biroja pārstāvji, stāsta Mantass Pelakausks no Lietuvas Eiroparlamenta biroja. Puse no viņiem bijuši programmētāji, kas strādāja plecu pie pleca ar dizaineriem, biznesmeņiem, komunikācijas speciālistiem un citiem. Savukārt mentori bija atzīti moderno tehnoloģiju un mārketinga speciālisti. Jaunie speciālisti analizējuši pieejamos datus, apmainījušies ar idejām un izmēģinājuši jau esošo Thistimeimvoting.eu platformu. Pasākumā izskanējušas vairākas idejas, kā piesaistīt jauniešus – sākot no vēlēšanu rebrendinga kampaņas, līdz pat dažādiem virāliem risinājumiem, sociālajiem tīkliem, un IT risinājumiem. Hakatrona rezultāts ir gan aptaujas kandidātiem, gan spēles, pilsētu sacensības, kampaņas, kurās tiek izmantotas sociālo tīklu "memes" un tā tālāk. Dažas komandas ne tikai nākušas klajā ar idejām, bet jau pamanījušās daļēji tās īstenot. Piemēram, viena komanda izstrādājusi spēli aplikācijai "Facebook Massenger", ko jau pieteikusi apstiprināšanai "Facebook". Kad tā tiks apstiprināta, tā būs otrā lietuviski izveidotā spēle "FB Massenger", skaidro EP Viļņas birojs.

Vērtēšanas komisija no 12 piedāvājumiem izvēlējusies labāko ideju, kā galveno kritēriju izvirzot to, lai piedāvātais risinājums darbotos kā "Ej un balso" iniciatīva un lai to varētu ieviest vai īstenot jau līdz šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Uzvarēja komanda, kas piedāvāja projektu, kurā tikai nobalsojušie saņemtu QR vai citu kodu balsošanas vietā (iedvesmojoties no "Reddit Place" 2017. gadā). Šādi tiktu radīts digitāls mākslas darbs, ko vēlāk varētu izstādīt modernās mākslas muzejos vai īpašos gadījumos citur. Kā skaidro Pelakausks, arī citi dalībnieki jau sākuši savu ideju īstenošanu un paredzams, ka tās tiks realizētas līdz maijam.

Nelielu ieskaitu pasākumā var atrast šeit.

Igaunijā – pulkstenis un Parlamentarium

Arī igauņi domā par to, kā piesaistīt jauniešus, un jau nākamgad plānots atklāt modernas un interaktīvas telpas, kurās jauniešiem atraktīvā veidā tiks stāstīts par Eiropas Savienību – Parlamentarium. Līdzīgi kā tas jau vairākus gadus notiek Briselē.

Savukārt Tartu jau pagājušās nedēļas izskaņā atklāts interesants projekts – "Eiropas vēlēšanu atskaites pulkstenis", kurā skaita laiku līdz vēlēšanām maijā. Pulkstenis atrodas pie Tartu Universitātes bibliotēkas. Šis ir sadarbības projekts, kurā iesaistījusies Tartu Universitāte un Pallasa mākslas koledža, rīkojot dizaina konkursu, kurā varēja iesaistīties studenti. Pulkstenis tika atklāts 8. martā laukumā pie bibliotēkas, kas ir ļoti populāra vieta Tartu.

Padomi, kā ieinteresēt jauniešus par politiku

Foto: Shutterstock

Skolotājs Viļumsons, jautāts, vai bērni interesējas par politiku, saka: "Bieži arī pieaugušie pirmajā brīdī nesaprot, ka ar politiku jau nodarbojās visi. Jebkurš, kurš stāsta anekdoti par valsti vai politiķiem, arī pats savā ziņā ir politiķis. Bet, manuprāt, arī starp skolēniem nekas nav mainījies – kādi 20 procenti par to tiešām interesējas, bet pārējie – ne pārāk. Mums Grobiņas ģimnāzijā [pilngadīgu] skolēnu nav tik daudz, bet, man šķiet, ka lielākā daļa no viņiem noteikti ies un piedalīsies vēlēšanās. Pēdējā laikā gan aģitē, ka visiem noteikti jāiet uz vēlēšanām un jāpiedalās. Grūti pateikt, vai tas ir labi. Mans viedoklis ir, ka cilvēkam, kas nesaprot, par ko balsot, labāk būtu neiet. Ja cilvēku tā saaģitē, viņš aiziet un nobalso par vienalga ko. Pēc tam bēdājas, kas ir iebalsots..." spriež skolotājs no Grobiņas ģimnāzijas. Kā tad panākt, lai jaunietis būtu inteliģents un zinošs vēlētājs?

Jauniešu kūtrums vēlēšanās nav tikai Latvijas problēma. Tomēr, kā atklāj aptaujātie skolotāji, tas nebūt nenozīmē, ka viņus neinteresētu politika. Protams, ja jautājums tiks uzdots tik tieši: "Vai tevi interesē vēlēšanas?", jaunietis var teikt, nē, bet tā īsti neesot taisnība, jo skolēni labprāt iesaistoties diskusijās par dažādām aktuālām tēmām. "Viņiem ir interese un un izpratne par lietām. Piemēram, runājam par "Brexit" un ar to saistītajiem jautājumiem. Skolēni sazinās ar draugiem Anglijā, prasa, kas tagad būs, diskutē. Viņiem ir interesanti! Un domāju, ka ar gadiem tā tikai pieaugs," stāsta Līvānu 1. vidusskolas skolotāja Sandra Kivleniece. Tādēļ pirmais un galvenais ieteikums varētu būt – ar jauniešiem ir jārunā, un jārunā, iesaistot tematus, kas skolēniem ir tuvi un svarīgi.

Protams, svarīgi arī skaidrot un veicināt izpratni par konkrētiem notikumiem un jautājumiem, par to, kāpēc tie ir svarīgi. Jau minētajā Līvānu 1. vidusskolā, piemēram, ik gadu tiek organizētas Eiropas dienas svinības 9. maijā, kurās iesaistās ļoti daudz jauniešu, radot gan piederības sajūtu, gan arī veicinot izpratni par Eiropas Savienību. Un jaunieši savukārt iesaistot arī citus – vecākus, draugus, kaimiņus...

Šis piemērs noved pie nākamā ieteikuma, ko vairāki skolotāji min, kā labu praksi – veicināt jauniešu iesaisti gan diskusijās, gan dažādās aktivitātēs un politikas procesos vai to simulācijās. Tāpat arī pašiem skolotājiem ļoti noderīgi esot kursi, ko rīko dažādas organizācijas, kuros var uzzināt par citu skolu pieredzi, kā arī smelties jaunas idejas, kā ieinteresēt jauniešus. "Ļoti svarīgi, lai arī pašam skolotājam interesētu šie jautājumi," uzsver Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Krista Zegnere. Viņa min, ka lielisks veids, kā pieradināt bērnus interesēties par politiku un apkārt notiekošo, ir iknedēļas klases stundās pārrunāt pašvaldībā, valstī un arī starptautiski aktuālos notikumus. "Varbūt ir jaunieši, kas visu to uztver virspusēji, tāpēc, ja tas tiek integrēts klases stundās, tad jaunieši pierod interesēties, ir daudz zinošāki un izglītotāki. Viņi kaut vai regulāri paklausās radio ziņas, palasa kādu ziņu portālu, paskatās kādu ziņu raidījumu – tas viss dod vērtīgu informāciju jaunietim," saka Zegnere.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!