Foto: Shutterstock
Ikvienam skaidrs, ka vitamīni ir ļoti nozīmīgs palīgs imunitātes uzturēšanā. Taču, kā izrādās, "Norstat" un "Imunital shots" pētījuma dati liecina, ka katra septītā sieviete vecumā no 18 līdz 29 gadiem lieto vitamīnus, lai parūpētos par savu skaistumu. Kā vitamīni palīdz uzturēt sievietes skaistumu, skaidro uztura speciāliste Jevgēnija Jansone.

Starp daudzām funkcijām – arī skaistuma veicināšana


"Vitamīnu funkcijas ir tik daudz un dažādas, tādēļ skaistums ir tikai viena maza daļiņa, ko tie ietekmē," iesāk stāstīt uztura speciāliste Jevgēnija Jansone, uzsverot to, ka zinātnieki aizvien pēta to, kā vitamīni ietekmē mūsu organismu un kādos procesos piedalās.

Ko sievietes uzskata par skaistuma etalonu? Visdrīzāk skaistus, spīdīgus matus, gludu un maigu ādu, stiprus nagus un nevainojamu smaidu, tātad – žilbinoši baltus zobus. Un par šo procesu nodrošināšanu rūpējas vairāki vitamīni, turklāt tie piedalās sievietes reproduktīvās veselības uzturēšanā, kas arī ir svarīgs labsajūtas un skaistuma rādītājs.

A vitamīns piedalās gan ādas, gan matu un acu veselīguma uzturēšanā, nodrošinot šūnu atjaunošanos, reproduktīvās sistēmas darbību, stiprina nervu šūnas un organisma imūnās sistēmas spēju pretoties infekcijām. Bagātīgi A vitamīna avoti ir aknas, olas dzeltenums, sviests un zivis.

B grupas vitamīni, piemēram, B1, B6, B12 vitamīni ir tie, kas atbildīgi par ādas, matu un nagu atjaunošanos, rūpējas par acu un reproduktīvās sistēmas veselību, un B6 vitamīns stimulē arī vielmaiņu. Par B grupas vitamīnu trūkumu varētu liecināt zvīņaina āda, sausāki, trauslāki mati un nagi. Šie vitamīni atrodami aknās, riekstos, ļoti daudz graudaugos, olās, zivīs un citos dzīvnieku izcelsmes produktos.


D vitamīns ir īpaši atbildīgs par zobu un kaulu veselību, iesaistoties arī nagu un matu atjaunošanā. D vitamīna deficīta gadījumā cilvēku var pārņemt milzīgs nogurums un slikta pašsajūta, kas var atsaukties uz mūsu vizuālo skaistumu.

C vitamīns stimulē kolagēna izstrādi mūsu organismā. Kolagēns iesaistās ādas un nagu veselības nodrošināšanā. Turklāt C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas nepieciešams, lai cīnītos ar brīvajiem radikāļiem, kas rodas mūsu organismā vielmaiņas procesā. Vienkāršāk sakot, šis vitamīns rūpējas, lai mēs tik ātri nenovecojam, jo tas atjauno visas šūniņas un arī ādu. Jāņem vērā, ka C vitamīns ir ūdenī šķīstošais vitamīns, kuru ir nepieciešams uzņemt katru dienu, jo organismā neveidojas krājumi kā, piemēram, taukos šķīstošajiem vitamīniem K, D, E un A, kuri uzkrājas aknās un taukaudos. C vitamīnu uzņemt nav grūti, jo tas atrodams visnotaļ daudzos produktos – ogās, dārzeņos, augļos, piemēram, kāpostos, paprikā, citrusaugļos. Tomēr uztura speciāliste teic, ka dati norāda sliktāko – šie produkti bieži vien netiek uzņemti pietiekamā daudzumā.

Galvenais, lai šķīvītī dažādība


Foto: Shutterstock

Tam, ko ēdienreizēs liekam uz galda, ir milzīga nozīme tajā, kā mēs jutīsimies un izskatīsimies, tomēr nevajadzētu gaidīt konkrētas norādes par to, ko noteikti ēst, lai āda būtu starojoša, bet mati – spīdīgi. "Uzturam ir jābūt pietiekami veselīgam un sabalansētam, un tieši sabalansēts ir atslēgas vārds, kas dos visu nepieciešamo, – lai mēs būtu veseli, modri, spēcīgi un arī skaisti," teic uztura speciāliste, uzsverot, ka organisms ir viens veselums – mēs nevaram fiziski atdalīt imūno sistēmu no reproduktīvās sistēmas. Un sabalansētam uzturam ir jābūt tādam, kas uztur pietiekamu visu organisma sistēmu darbību.

Runājot par sabalansētu uzturu, arī jāsaprot, ka katram indivīdam ir nepieciešams viņa vajadzībām atbilstošs uzturs. Skaidrs, ka sportista uzturs krietni atšķiries no uztura, kas būtu piemērots cilvēkam ar mazaktīvu dzīvesveidu, strādājot ofisā. Tomēr ir kopējie principi, un par tiem arī uztura speciāliste pastāsta plašāk. "Man ļoti patīk šķīvja princips – tas ir ļoti viegli izmantojams praksē. No sākuma šķīvi sadali uz pusēm – vienā pusē liec dārzeņus un augļus, uzsvaru, protams, liekot uz dārzeņiem. Otru šķīvja pusi sadalām vēl uz pusēm, kur vienā daļā liekam ar "lēniem" ogļhidrātiem bagātus ēdienus, kas pārsvarā būs graudaugi – griķi, rīsi, auzu pārslas, arī kartupeļi. Lielāku uzsvaru gan liekot uz pilngraudu produktiem, jo tur būs daudz vairāk dažādu minerālu un vitamīnu. Un atlikusī šķīvja daļa ir olbaltumvielām bagātiem produktiem, kas ir dzīvnieku valsts produktos – zivīs, gaļā, olā, pienā un citos piena produktos, kā arī svarīgi neaizmirst par augu valsts olbaltumvielām, kas ir pupiņās, lēcās, zirņos."

Nevajadzētu aizmirst arī par taukiem, kas ir vitāli nepieciešami, bet nedaudz. Pietiks vien pievienot salātiem karoti eļļas vai krējumu, lai nodrošinātu vajadzīgo tauku daudzumu, atceroties arī to, ka veselīgus taukus jāuzņem ēdot treknās zivis, dažādus riekstus, sēkliņas un avokado. Ēdot sabalansēti, mēs organismam nodrošinām visu nepieciešamo – vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas no dārzeņiem un augļiem, gan arī enerģiju un uzturvielas no uzņemtajiem ogļhidrātiem, olbaltumvielām un taukiem. "Vēlos piebilst, tauki ir ļoti svarīgi hormonu izstrādē," tā uztura speciāliste.

Atceries, ka dažādība nozīmē to, ka uz ēdamgalda jāliek visdažādākie produkti, jo ar vienveidīgu uzturu, piemēram, katru dienu vakariņās ēdot kartupeļus ar kādu gaļu, bet pusdienās desmaizes, nebūs iespējams uzņemt nepieciešamos vitamīnus. Ēdienkarti ir svarīgi dažādot.

Rudens vitamīnu trieciendevas

Ar uzturu, kā teic uztura speciāliste, ir iespējams nodrošināt visus nepieciešamos vitamīnus, taču, lai to izdarītu, ir jāievēro pilnvērtīga un sabalansēta uztura principi. "Diemžēl mūsu uzturs ne vienmēr ir sabalansēts, un ja tāda nav, tad noteikti pietrūkst kaut kādi vitamīni un minerālvielas. Ja cilvēks nevar nodrošināt sabalansētu uzturu, ir jāapsver doma par uztura bagātinātājiem." Pirms uztura bagātinātāju lietošanas gan vislabāk vērsties pie ārstējošā ārsta, lai saprastu, vai patiesi ir kāda vitamīna trūkums un saprastu, cik liels tas ir.

Rudens ir īstais laiks, kad savā ēdienkartē iekļaut visu, ko daba mums sniedz – sākot no dārza veltēm līdz rudens ogu un augļu baudīšanas. "Visās ogās, ieskaitot rudens avenes, ir ļoti daudz antioksidantu un C vitamīna. Savukārt visās dārza veltēs, kas ir oranžas, ir karotinoīdi – A vitamīna provitamīni, kas nozīmē, ka, uzņemot dārzeņus, piemēram, burkānus, ķirbjus, tie transformējas un pārtop A vitamīnā," teic Jevgēnija, uzsverot, ka ļoti svarīgi ēst sezonālos produktus, jo tieši tajos ir visvairāk vitamīnu. Protams, arī pagrabā uz ziemu noglabātās dārza veltes satur vitamīnus, tomēr to daudzums laika gaitā zūd.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!