Šī jau ir kļuvusi gandrīz par podkāsta "Zinātne vai muļķības" tradīciju. Kolīdz aplūkojam kādu ar veselību saistītu jautājumu – vai tā būtu redze, vai ādas veselība un "anti-aging" joma, vai kas cits – nemainīgi klausītāju iesūtītajos jautājumos ir izteikta interese par to, kā tad konkrēto aspektu ietekmē alkohola lietošana. Epizode par smadzeņu darbību nav izņēmums.
Studijā viesojās Ainārs Stepens, asociētais profesors neiroloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks un Izglītības un zinātnes direktors Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Anna Zane Litauniece, neiroloģe un atmiņas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Ekspertiem tad arī uzdevām klausītāja jautājumu – vai tiešām smadzenes var "nodzert" jeb cik īsti kaitīgs mūsu smadzenēm un veselībai kopumā ir alkohols.
Stepens atgādina – viss ir atkarīgs no tā, cik daudz tu dzer. Mūsu platuma grādos diemžēl cilvēki dzer ļoti daudz. Latvija nemainīgi topos ir vienā grupā ar tām valstīm, kur cilvēki visvairāk patērē alkoholu. Tomēr nelielās devās un pret noteiktām kaitēm alkohols varot palīdzēt, tostarp arī neiroloģisku saslimšanu gadījumā, uzskata Stepens. "Ja tu negribi saslimt ar demenci, ir diezgan labi dzert līdz trijām, vīriešiem bišķi vairāk, vīna glāzēm. Ja gribi aizmukt no demences, tik tiešām var ēst maz, skriet daudz un lietot ne pārāk daudz alkoholu."
To, ka vīna lietošanai ir pozitīva korelācija ar kognitīvo spēju saglabāšanu vecumdienās, apstiprina arī, piemēram, šī metaanalīze. Tiesa, uzsvērts, ka ir ļoti būtiski turpmāk veiktajos pētījumos izšķirt un nodalīt dažādus vīna lietošanas paradumus niansētākam ieskatam par potenciālajiem efektiem.
Tiem, kas sapriecājās, ka nu tik varēs dzert uz nebēdu, jo reibums šodien palīdzēs saglabāt skaidru prātu vecumdienās, Stepens tomēr iesaka ar secinājumiem nesteigties. "Kopumā, vai alkohols ir inde vai nav? Diemžēl ir. Kuras ir tās slimības, kuru dēļ cilvēki mirst ātrāk alkohola dēļ? Tās ir onkoloģiskās slimības – pats galvenais riska faktors. Īsumā, ja gribi aizbēgt no demences, drusku dzert ir labi. Gribi aizmukt no sirds išēmiskās slimības, drusku dzert ir labi. Gribi aizbēgt no otrā tipa diabēta, drusku dzert ir labi. Bet kopumā – tālu neaizbēgsi, jo nomirsi ātrāk," uzsver ārsts.
Klausies podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skaties video "YouTube" – uzzināsi arī ekspertu viedokļus par to, kā uzlabot atmiņu un vai tiešām visi vecumdienās nolemti demencei? Tāpat spriežam par to, vai tiešām viena smadzeņu puslode ir radošā, bet otra – loģiskā? Un kā pēc smagas dienas vislabāk atpūtināt smadzenes?
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
