Foto: United States Department of Defense

Pēdējā reize, kad ASV radīja pavisam jaunu kodolieroci, kas pieņemts bruņojumā, bija vēl Aukstā kara gados. Ja neskaita jau kopš 60. gadiem bruņojumā esošās bumbas B61 periodiskās modernizācijas, no kurām pēdējo Pentagons izziņoja pērnruden, NATO spēcīgākās lielvalsts arsenālā pašlaik ir desmitgadēm veci kodolieroči. Šobrīd notiek darbs pie jauna, taču izmēģināt to ar blīkšķi nav plānots. Kā amerikāņi var būt droši, ka kodolbumba nostrādās, ja kādreiz pienāktu tas traģiskais brīdis, kad tā jāliek lietā?

Sprādzienu tuksnesī nebūs

Kopš pirmā kodolsprādziena tuksnesī Ņūmeksikā 1945. gadā ASV izmēģinājušas kodolieročus vairāk nekā tūkstoti reižu. Ja precīzi, tad publiski zināms par 1030 kodolizmēģinājumiem. Vēl 24 kodolizmēģinājumus ASV teritorijā veica Apvienotā Karaliste sadarbībā ar amerikāņiem, tāpēc dažviet norādītais ASV detonēto kodolierīču skaits ir 1054. Pieskaitām tiem vēl PSRS un Krievijas vairāk nekā 700, Francijas vairāk nekā 200 un pa dažiem desmitiem Ķīnas un Apvienotās Karalistes kontā, un kopsummā tie ir vairāk nekā divi tūkstoši kodolsprādzienu. Tostarp vairāk nekā 500 sprādzienu atmosfērā, piesārņojot un izpostot plašas teritorijas. Ne tikai sarīkojot elli nemīlīgā tuksnesī vai stepē, bet arī padarot neapdzīvojamus vairākus Klusā okeāna atolus, kas pirms tam bija "tropu paradīzes" titula cienīgi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!