Foto: Shutterstock
Šobrīd, kad Krievija izvēlējusies atmest pasauli atpakaļ 20. gadsimta vidū un savā retorikā kā vienu no izspēlējamiem trumpjiem uzsver kodoltriecienu, varam būt pateicīgi, ka paši postošākie kodolieroči pasaulē tā arī palika "uz papīra" un nekad netika uzbūvēti. Vismaz, cik mums zināms un cik valstis savulaik publiski atzinušas. Šie ieroči ir tā dēvētās "sālītās" bumbas – ar atsauci uz bibliskiem motīviem par nāves un iznīcības sēšanu, padarot plašas teritorijas neapdzīvojamas paaudzēm ilgi.


Brīdināja Einšteina audzēknis

Ungāru izcelsmes fiziķis Leo Silārds laikā, ko pavadīja universitātē Berlīnē, mācījās pie tādiem grandiem kā Alberts Einšteins un Makss Planks. Vēlāk viņš pats kļuva par vienu no dižākajiem 20. gadsimta fiziķiem. Tieši Silārds pirmais formulēja ķēdes reakcijas konceptu.

1938. gadā, pateicoties fiziķu trio – Līzes Meitneres, Oto Hāna un Friča Štrāsmana – darbam, tika atklāta kodolu dalīšanās. Hāns un Štrāsmans secināja – apstarojot urānu ar neitroniem, veidojas daudz vieglāki elementi. Savukārt Meitnere palīdzēja radīt teorētisko pamatojumu šim novērojumam. Ziņas par šo atklājumu fiziķu aprindās izplatījās ļoti strauji, un vairākas zinātnieku grupas sāka darbu pie kodolu dalīšanās pētniecības. Viens no tiem bija Leo Silārds, kurš domāja – ja kodolu dalīšanās procesā tiek emitēti neitroni, bet apstarošana ar neitroniem savukārt var izraisīt jaunu kodolu dalīšanos, tad neitroni no viena kodola saskaldīšanas var izraisīt dalīšanos citā kodolā. Tas varētu novest pie veselas kaskādes šādu notikumu – ķēdes reakcijas. Nepagāja ilgs laiks, līdz laboratorijā zem Čikāgas Universitātes stadiona tribīnēm tika panākta vēsturē pirmā kontrolētā ķēdes reakcija. Ilgi vairs nebija jāgaida arī līdz ASV slepenā Manhetenas projekta postošākajiem augļiem – atombumbām, no kurām divas pirmo un vienīgo reizi pielietotas mērķtiecīgā uzbrukumā.

Zīmīgi, ka tieši Leo Silārda un domubiedru vēstule bija viens no izšķirošajiem faktoriem, kas pamudināja ASV steidzami ķerties klāt kodolpētniecības praktiskajai daļai un "iestartēja" Manhetenas projektu. Silārds bija nobažījies, ka nacistiskā Vācija liks lietā jauniegūtās zināšanas par kodolu dalīšanās procesu, kura laikā atbrīvojas liels daudzums enerģijas, un mēģinās radīt ieroci.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!