Foto: Daniel Berger, Lichtman Lab, Harvard University

"Tas iedveš bijību. Kā gan mēs jebkad spēsim aptvert šo visu sarežģītību?" apbrīnas pārņemts, "Scientific American" vaicā Virans Džains, "Google" neirozinātnieks. Sadarbojoties Hārvarda Universitātes smadzeņu pētniekiem un "Google" mākslīgā intelekta ekspertiem, zinātnieki pilnībā noskenējuši un kartējuši kubikmilimetru cilvēka smadzeņu. Rezultāti ir fantastiski liek "žoklim atkārties". Izskatās, ka veselu cilvēka smadzeņu precīza kartēšana šobrīd ir tāls un nesasniedzams mērķis.

Nelielais smadzeņu paraugs iegūts no kādas 45 gadus vecas pacientes, kad tai veikta operācija epilepsijas ārstēšanai. Paraugs ir no smadzeņu garozas – daļas, kas atbild par tādām funkcijām kā mācīšanās, uzdevumu un problēmu risināšana, sensoro signālu apstrāde. Paraugs piesātināts ar smagajiem metāliem, lai ar elektronu mikroskopu būtu vieglāk izšķirt atsevišķas smadzeņu šūnas jeb neironus. Tad kubikmilimetru lielais pikucītis sašķēlēts aptuveni piecos tūkstošos slāņu – katrs vien 34 nanometrus biezs, simtiem reižu plānāks par cilvēka matu. Un katrs no šiem slāņiem skenēts ar mikroskopu. Pēc tam pie darba ķērās "Google" mākslīgā intelekta speciālisti, lai atsevišķos attēlus atkal "sastiķētu" kopā vienā 3D kartē.

Kas tad atklāts vienā nieka kubikmilimetrā cilvēka smadzeņu? Tur ir 57 tūkstoši atsevišķu neironu un 150 miljoni (!) sinapšu jeb savienojumu starp tiem. Šo visu apasiņo sīksīki asinsvadi, kuru kopējais garums ir 23 centimetri. Tas viss vienā kubikmilimetrā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!