Kanalizācijas epidemioloģija: jaunā koronavīrusa ceļš no notekūdeņiem līdz laboratorijai

Notekūdeņi savā ziņā ir sabiedrības dzīves līmeņa, uztura un higiēnas paradumu, jā, arī veselības stāvokļa spogulis. Tur rodamas liecības gan par to, ko ēdam, gan par to, kādu sadzīves ķīmiju un kādus medikamentus ikdienā lietojam, gan arī par to, ar kādām infekcijas slimībām slimojam. Tāpēc notekūdeņu monitorings ir viena no metodēm, ko pasaulē, arī Latvijā, izmanto ar mērķi sekot līdzi jaunā koronavīrusa izplatībai. Notekūdeņu pētīšana reizēm var atklāt arī tādus aspektus, ko ar laboratoriskajiem testiem vien uzzināt būtu grūti. Kā šis process notiek Latvijā – to niansēs "Delfi" skaidro Dita Gudrā, viena no zinātniecēm, kas iesaistīta notekūdeņu monitoringa projektā.

Notekūdeņu monitoringu kā palīgrīku SARS-CoV-2 izplatības noteikšanā Latvijā sāka izmantot jau pašā pandēmijas sākumposmā – par to, ka mūsu zinātnieki izstrādājuši šim nolūkam paredzētu metodi, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) informēja 2020. gada maijā. Nu regulārs monitorings notiek 11 Latvijas pašvaldībās, un par katru no šīm datu kopām ik nedēļu tiek publicēta jaunākā informācija.

RTU ir viena no trim iestādēm, kas piedalās šajā procesā. Universitātes pārstāvji veic apmācības ūdenssaimniecības speciālistiem par to, kā paraugi pareizi ievācami. Tāpat RTU piedalās jau datu kvantificēšanā, kur talkā nāk universitātes Zinātniskās skaitļošanas centra lieljaudas datori. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, izmantojot savu loģistikas tīklu, ievāktos paraugus no visām pašvaldībām nogādā uz laboratoriju, kur veic vīrusa RNS izdalīšanu un kvantifikācijas mērījumus. Pēc tam "vienādojumā" iesaistās Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātnieki, kas sagatavo paraugus sekvencēšanai, veic pašu sekvencēšanu un pēc tam arī analizē iegūto sekvenču datus.

Kā tieši no milzīgā notekūdeņu zampas apjoma iespējams "izvilkt" ārā interesējošo informāciju un to jēgpilni interpretēt? Cik tas ir viegli vai sarežģīti – to portālam "Delfi" palīdz skaidrot BMC zinātniskā asistente Dita Gudrā. Viņa gan atgādina, ka "ir tikai neliels zobratiņš lielākā mehānismā", uzsverot sekmīgo starpdisciplināro sadarbību starp visām iesaistītajām iestādēm. Gudrās atbildība ir tieši datu analīze un interpretācija.