Pagalam dīvains atradums trīs kilometru dzelmē – kas ir šis zeltainais pikucis?

Atklājums izdarīts 30. augustā, un notikumus ekspedīcijas dalībnieki komentēja video tiešraidē. Objekts bija aptuveni 10 centimetrus liels, cieši piestiprinājies pie akmens. Vienā pusē tam ir caurums. "Nezinu, kas tas ir. Katrā gadījumā tajā ir liels caurums – vai nu kāds centās tikt iekšā vai tikt ārā," video tiešraidē sprieda viens no pētniekiem. "Es tikai ceru, ka tad, kad mēs tam piebakstīsim, nekas no cauruma nenāks ārā. Šis ir kā stāsts šausmu filmai," pajokoja zinātnieki.

Sākotnējās teorijas par to, kas ir zelta krāsas bumbulis, iekļāva kāda nezināma jūras iemītnieka olu, mirušu sūkli vai dīvainu koralli. No attāluma vadāmās izpētes zemūdenes "roka" tiešām pabakstīja dīvaino veidojumu. No redzētā pētnieki secināja, ka tam ir "delikāta, ādai līdzīga tekstūra". Šo atradumu nevarēja atstāt dzelmē, tāpēc izpētes aparāts ar zemūdens putekļus sūcējam līdzīgu iekārtu burbuli iesūca un nogādāja līdz kuģim, kur zinātnieki jau rūpīgi varēs apskatīt, kas tas īsti ir.

Viens no pirmajiem secinājumiem – virs ūdens tas vairs gluži pēc zelta gabala neizskatās. Visticamāk, šo nokrāsu zem ūdens uzņemtajā video piešķīra zemūdenes starmeši. Fotogrāfija, kas uzņemta laboratorijā, liecina, ka objekts ir brūni dzeltenā, bet ne mirdzoši zeltainā krāsā.

Ekspedīcija turpināsies līdz 15. septembrim, un lielai daļai notikumu var sekot līdzi video tiešraidēs. Varbūt pētnieku ceļā patrāpīsies vēl kāds iepriekš neredzēts veidojums? Plimutas Universitātes dziļjūras pētniece profesore Kerija Hauela izdevumam "The Guardian" uzsvēra, ka šādās ekspedīcijās nav nekas neparasts atklāt jaunas sugas. Tomēr parasti pētniekiem ir vismaz aptuveni skaidrs, kādas dzimtas dzīvnieks vai augs tas ir. Šajā gadījumā tā nav. "Neparastais šajā gadījumā ir – mums nav ne jausmas, kas tas ir. Ola? Sūklis? Kaut kas cits?" Pagaidām, šķiet, lielākās likmes ir uz to, ka tā ir ola. "Taču tādā gadījumā tā neatgādina nevienu olu, kuru es līdz šim esmu redzējusi," piebilda zinātniece.

Skaidrību ieviesīs DNS testi. Tomēr nav garantēts, ka izdosies noteikt precīzu sugu, jo aizvien lielai daļai ūdens dzīvnieku nav veikta genoma izpēte, tātad nav atskaites punktu, lai salīdzinātu.