Lielie jūras plēsēji, ieskaitot lielās baltās haizivis, regulāri ienirst tā saucamajā okeāna krēslas zonā, kas atrodas tālu no viņu ierastajām barošanās vietām, un pavada tur kādu laiku. Ko dzīvnieki tur dara?
Jaunākie pētījumi, kuros novērotas 12 dažādu sugu plēsīgās zivis, ieskaitot haizivis, tunčus un marlīnus, regulāri uzturas tā saucamajā krēslas zonā 200 līdz 1000 metru dziļumā. Tāpat šīs zivis novērotas vēl dziļākajā "pusnakts" zonā 1000 līdz 3000 metru dziļumā.
"Atšķiras tas, kā, kad un kur šīs zivis nolaižas dziļāk okeānā, taču viens skaidrs – okeāna dzelme tām ir būtiska neatkarīgi no plēsēja sugas," Vudsholas Okeanogrāfijas institūta (WHOI) zinātniskais asistents un pētījuma vadītājs Kamrins Brauns izteicies sarunā ar specializēto portālu "Live Science". "Skaidrs, ka šiem dzīvniekiem ir savs iemesls nolaisties tik dziļi, jo kādēļ gan tas būtu jādara tāpat vien?"
Pētījumā, kas publicēts novembra sākumā zinātniskajā žurnālā PNAS, pētnieki salīdzināja 344 elektroniski iezīmētu plēsīgo zivju uzvedības modeļus, ieskaitot lielās baltās haizivis (Carcharodon carcharias), tīģerhaizivis (Galeocerdo cuvier), vaļhaizivis (Rhincodon typus), dzeltenspuru tunčus (Hunnus albacares) un zobenzivis (Xiphias gladius). Zivis tika izsekotas ar kuģa hidrolokatora palīdzību ilgā laika posmā.
Pētījums atklāj sakarību starp plēsēju ieniršanu dziļumā un tā dēvētā dziļā izkliedes slāņa (deep scattering layer jeb DSL) atrašanos. DSL ir slānis okeānā, kur ir tik blīvs sīko zivju un citu jūras organismu bars, ka tas ar sonāru nereti tiek kļūdaini noteikts kā okeāna dibens. DSL iemītnieki paceļas ūdens virspusē naktī, lai barotos, bet dienas laikā nolaižas zemāk.
Zinātnieki pieļauj, ka jūras plēsēji barojas šajā slānī, taču tika novērota ieniršana dziļāk par DSL, un tam nav izskaidrojuma. Lielās baltās haizivis nolaidās 1128 metru dziļumā, vaļhaizivis – 1912 metru dziļumā, bet zobenzivis pat 2000 metru dziļi.
"Ir pierādījumi par dažām sugām un situācijām, kad ieniršana dziļumā saistīta ar barošanos, tas atbilda mūsu pieņēmumiem. Taču novērojām vairākus gadījumus, kas ļauj diezgan droši apgalvot, ka atrašanās dziļi okeāna dzelmē nav saistīta tikai ar barošanos – un ja ir, tas norāda uz absolūti atšķirīgu plēsoņu uzvedību vai uz kādu nezināmatipa medījumu," saka Brauns.
Pētnieki norāda, ka krēslas zona līdz šim netika uzskatīta par nozīmīgu biotopu plēsīgajām sugām. Daudzas no tur esošajām zivju sugām tiek tiek zvejotas komerciāli, tāpēc ir būtiski izprast un aizsargāt šo potenciāli apdraudēto ekosistēmu.
Krēslas zonu tā dēvē, jo šajā dziļumā saules gaisma gandrīz pilnībā izkliedējas. Tur dzīvo dažādas okeāna radības, no kurām lielākā daļa ir definētas kā daļēji dziļūdens dzīvnieki. Krēslas zonu iemītnieki ir kalmāri, sēpijas, medūzas, garneles, dziļūdens zivis.
"Ja izrādīsies, ka krēslas zonā biomasa patiešām ir lielāka nekā visās esošajās nozvejas vietās kopā, tad var gaidīt sava veida "zelta drudzi", lai šo biomasu izzvejotu un izmantotu," brīdina zinātnieks. "Šajā ķēdē ir ļoti daudz "ja" un daudz problēmu, kas saistītas ar zveju krēslas zonā, bet šķiet, ka biomasa var būt svarīga plēsējiem. Tāpēc vispirms ir jāsaprot saikne starp plēsējiem un krēslas zonas biomasu, pirms sākam izmantot šo resursu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
