Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Karstākā vasara un trīs absolūti karstākās dienas – tāds ir bijis 2023. gads, un zinātnieki ir pārliecināti, ka 31. decembrī tam varēs piešķirt titulu "siltākais gads novērojumu vēsturē". Taču kā ar to saskan tas, ko šobrīd redzam aiz loga ne tikai mēs, bet lielākā daļa Eiropas, – sniegs un sals? Klimata pārmaiņu skeptiķi jau smīkņā – kur tad ir tā sasilšana?

Daļa "atbildības" par karsto vasaru jāuzņemas klimata fenomenam "La Nina", kas rudenī noslēdza savu trīs gadus ilgo valdīšanas periodu, tomēr lielākoties pie sasilšanas esam vainīgi mēs paši – šogad CO2 emisijas ir sasniegušas jaunu gada rekordu. Un tas ietekmē gan "La Nina", gan visu pārējo, kas notiek uz zemes, – sausumu, meža ugunsgrēkus utt. Un te pēkšņi šajā visai apokaliptiskajā ainā – balta un "normāla" ziema! Vai tā ir negadījums vai atgriešanās pie "normas", jautājām klimata un novērojumu ekspertiem.

Decembra sākumā sociālos tīklus aplidoja satelītuzņēmums, kas rādīja pilnīgi baltu Eiropu, līdz pat Alpiem. Šāda sniega sega neesot novērota kopš 2010. gada, kad apsniguši bija 60% Eiropas teritorijas.


Agrīnā ziema gan nesa līdz drāmu Minhenes lidostā, kas sniega dēļ bija paralizēta gandrīz nedēļu, bet citādi Eiropā priecājās par ziemas noskaņu. Tikai – vai šī ir "normāla" ziema šodienas apstākļos un vai tādas tās būs arī turpmāk?

"Klimata pārmaiņas nebūt nenozīmē, ka katrs nākamais mēnesis/sezona/gads būs siltāks par iepriekšējo," saka Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas vadītāja Dace Zandersone.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!